|
Aprīlis 11., 2019
| (Anonymous) | 13:56
Nu, paga, man līdz tam pagāja ļoti daudz laika. Līdz tam viss bija garlaicīgs; ideja par rāmām attiecībām bija garlaicīga (pieņēmu, ka visi mani draugi, kas tādās ir, patiesībā ir nelaimīgi), vidējais cilvēks bija garlaicīgs, vajadzēja tā, lai ir bohēma un plīst trauki, ir izsmēķiem pilni pelnutrauki, vīns priekšā pakaļā un ir sarežģīti. Saprast, ka tāda lieta kā "mainstream" pēc būtības neeksistē – ir tikai kaut kāda lielāka iekļaušanās kaut kādā stereotipā vai mazāka - man tas bija reāls darbs ar ego atmešanu un joprojām ne vienmēr tas izdodas. Gribēju tikai padalīties pieredzē, ka es garlaicības cēloni saskatu egocentrismā (pie kura var strādāt), bet laikam ne tur trāpīju. Varbūt ieraksts nav nemaz par to. Atvainojos, ja kādā veidā aizskāru vai izklausījos pamācošs.
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |