Jūnijs 10., 2003
fragile | 09:09 jā, es arī ticu. ticu, brīžiem izjūtu.. šie retie retie brīži ir miera pilni. un tad tas aiziet, trauslums pret jebkādām apkārtnes izpausmēm izsit - un spēks vairs nav ar mani. bet šajos smagajos brīžos es vēl turos pie cerības, ka man izdosies atgriezties. laist pasauli caur sevi, mīlēt, izšķīst pasaules dvēselē, sajust kopību un piederību, vienlaicīgi ar atsevišķā neesamību. nepārtraukti meklēju durvis, bet tās šķiet nav gatavas man atvērties. un mana nepacietība liek sisties ar pieri pret pasaules caurspīdīgo elastīgo sienu - jo stiprāk to saspied, jo tālāk tā tevi atmet.
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |