|
Jūlijs 15., 2017
 | 15:36
Pagājšnedēļas beigās attapos, ka
1) pārāk daudz strādāju
2) šī rezultātā neesmu praktiski neko lasījusi no Hugo nominantiem
3) balsošana šodien
Ergo megatempā piebeidzu trīsarpus romānus, gandrīz visus garstāstus un īsos stāstus un vienu normālo stāstu (jebaķ, tie novel-novella-novelette mani nobeigs)
Secinājums (ļoti izplūdis pagaidām)
> SF romānus bez iepriekšējām zināšanām par to, kas ir kas, lasīt šķiet pilnīgi neiespējami (nu tb pat nenormāli mīlīgais A Closed and Common Orbit prasa, lai nevainīgais lasītājs labi saprot, kādas ir mākslīgā intelekta problēmas un kaut kur romāna vidū paliek ar aukstām kājām, lai arī patiesībā jau nekas TĀDS nešķiet noticis)
> feminisms+ (nu, ietverot ekofeminismu un visa veida awareness par dažādām minoritātēm) ir reāli jokains pasākums, nevar pat saprast, ko es par to domāju
- nu tādā ziņā, ka absolūts vairākums darbu ja ne iebliež par galveno varoni Izteikti Minoritātes Pārstāvi vai Apbižotu Zato Spēcīgu Sievieti, tad vismaz piebaksta tam galvenajam varonim nebūtisku, bet zato superinteresantu minoritātes izpausmi
- kas reizēm ir reāli fucking meh, vismaz tad, kad tas tiek darīts uzkrītoši un tieši; ajmīn ja es nelasītu pusgrāmatu par to, kā karavecis siekalojas ap iedomīgu aristokrātu meitenīti, tad kāpēc lai fakts, ka meitenītes vietā ir puisītis, šo sūdu glābtu?
- un reizēm ir okei, bet tā kā jau atstrādāti (no otras puses, es esmu pietiekami dziļi tajā visā iekšā, lai man vienkārši vairs nebūtu interesanti)
- bet pie garajiem stāstiem tas kļūst reāli interesanti (it īpaši, kad šie motīvi tiek apvienoti ar Lavkrāfta mitoloģiju, kas atkal notika veselos divos gabalos! un turklāt tiešām smukos)
- un tad, kad cilvēks par to reāli aizdomājas, kā Too Like a Lightning, tad tas vispār ir kruta (man tā grāmata patīk ar katru mirkli vairāk, bet pieļauju, ka tas ir Stokholmas sindroms kaut kāds)
> that said, klasisks fantasy, tā kā The Tomato Thief vai Penric and the Shaman, vai klasisks domīgi-mīkstais SF, kā That Game We Played During the War vēl joprojām mani sajūsmina
Sabalsoju, cik varēju, tagad tikai nezaudēt atspērienu un dalasīt arī to, ko neesmu lasījusi
|
Comments:
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) pet |
|---|
| Date: | 17. Jūlijs 2017 - 01:29 |
|---|
| | | (Link) |
|
Var shortlist rekomendācijām, ko lasīt? Vai arī visi nominanti ir labi savādāk nebūtu nominanti? :P
Manā goodreads listē aizbrauc uz leju līdz "RECENT UPDATES" un tur būs tas, ko es tajā frenzijā lasīju. 4-5 zvaigznes arī rekomendēju. Penric and the Shaman gan ir kaut kas galīgi no sērijas vidus, bet Bužoldai jau parasti izdodas diezgan jauki taisīt praktiski stand-alone grāmatas (es arī jamo lasīju bez mazākās poņas par visu pārējo). Gaume, protams, katram sava etc
bet tēzi par to, ka visi nominanti labi... ir emmm nu galīgi nē, jo Hugo ir 1) populāra balva 2) jo īpaši pēdējos gados diezgan politiska balva, kas pa lielam nozīmē to, ka Nekam Nevar Ticēt un reizēm tur ir pilnīga juhņa iekšā. |
|
|
