|
Aprīlis 18., 2017
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) penny_lane | 12:19
lasīju šo un lasīju komentārus apakšā. man gribētos pastāstīt divus gadījumus - viens, kad es reiz satiku transgender čali, kas bija kaut kur pārvērtību sākumā un ļoti man tomēr likās meitene esam. vai varbūt otrādi, pat neatceros. bet visu laiku jaucu she/he formas un visu laiku jutos par to katastrofāli vainīga. jo tā bija mana pirmā pieredze, un paniski negribējās izrādīt necieņu.
otrs- nesen man apsēdās trolejbusā beibe hidžābā blakus. un es, zinot visu to rasistisko šļuru, ko viņai ikdienā var nākties panest, izmisīgi centos ar visu savu būtību izrādīt cieņu, tomēr nespēju uztvert- kur man skatīties, kur nē, neskatīties vispār... ārpus LV man tā nebūtu problēma, tieši tāpēc, ka tur tomēr mazāk šo citāduma reakciju pastāv, mazāk bail viņas nejauši imitēt.
beigās viņa pārsēdās uz vienvietīgo benķi un es visu ceļu domāju - a ja nu kaut kā aizskāru?
tās ir lietas, kas mani uztrauc visvairāk, neizpratne (gan mana, gan citu), kā vislabāk izrādīt jebkādu normālu attieksmi cilvēkiem, kuriem ikdienā masveidā var nākties saskarties ar nenormālu. un pāranalizējot, man bail, ka reizēm pati uzvedos idiotiski.
un šis viss man šķiet totāli nav risināms, ja mēs viens otram gribam sadot pa ausi, nevis atrast kaut kādu normālu veidu, kā nokomunicēt jēdzīgu cieņpilnu attieksmi. vēlreiz. ieraksts + komentāri.
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |