|
Marts 23., 2017
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) pet | 15:20
Lielā diference ir tur, ka cietās zinātnes *pētījumu* procesā parasti nestrādā ar cilvēkiem.
Zinātnes ētika klasiski ir par pašas zinātnes veikšanas procesu, nevis iegūto zināšanu pielietojumu. T.i. par sekām, ko eksperimentu veikšana atstāj uz to subjektiem, par mijiedarbību ar kolēģiem (plaģiāti, fake data, citēšanas, utml), un godīgumu sadarbībā/komunikācijā ar ārējiem "stakeholders". Turklāt par vairumu no tā nav pat daudz ko runāt - pasakam code of conduct un daram tā; ir konsenss, ka zagt ir slikti un ka sadzejot datus ir nāves grēks, un tur apspriežamas lietas parādās reti - pa lielam tas ir tāpat kā simt gadus atpakaļ, reizi pāris gados nolasam lekciju vai sociāli pabubinam, rādot uz pirkstu uz kādu pieķertu vaininieku, kuru publiski nomētājam ar tomātiem, un tādi arī tā izglītošanas funkcija puslīdz nostrādā.
Nu lūk, un tad parādās atšķirība starp sociālajām zinātnēm un STEM. Sociālajās zinātnēs uz pētījumu objektu a priori attiecas ētika, kas visu procesu ļoti sarežģī - pamatoti, protams, sabiedrībai ir zināms labums ja piemēram ķirurgi vai psiholoģisko traumu pētnieki nevar patvaļīgi eksperimentēt ar pacientiem. Savukārt matemātikā vai fizikā eksperimentus kā tādus ētika neierobežo - manuprāt vienīgais neētiskais ko ķīmiķis var izdarīt, ir neievērot darba drošības prasības un tādējādi saindēt savus studentus, vai arī safabricēt eksperimentālus datus u.c. publication fraud. Pat tad, ja pētāmais objekts ir, piemēram, https://en.wikipedia.org/wiki/VX_(nerve_agent) - kamēr pētījumi nav par šīs vielas iedarbību uz cilvēkiem, nekādai ētikas komisijai tur nav ko darīt, un ja viņa traucē strādāt citiem, tad tādas komisijas darbība pati par sevi ir neētiska. Savukārt tehnoloģiju jomās, kur paši pētījumi saskaras ar cilvēkiem (piemēram, no mana lauciņa, teksta datu analīzē parādās privātuma sargāšana darbā ar cilvēku big data + personīgi identificējama info; kā arī IT drošības lietās ir pašsaprotamie faktori) tur pa lielam ētikas procesi ir tādi pat, kā sociālajās zinātnēs - jo *tur*, atšķirībā no lielā vairuma STEM, tam ir jēga.
Tītajās tehnoloģijās lielākoties ētika parādās tieši tehnoloģiju pielietojumā, kas ir cits, nodalīts stāsts ar citiem, nodalītiem cilvēkiem. Ja kādas tehnoloģijas lietojums nav ētisks, tas nebūt nepadara neētisku pašas tehnoloģijas pētīšanu. Atsevišķos gadījumos tā pētīšana var būt pat ētiski obligāta, lai nodrošinātu cilvēku pasargāšanu no tās; bet pat bez tā, tīrais research, ja nu kādam ir vēlme un laiks to darīt, ir pieļaujams un imperatīvs aizliegums - neētisks. Arī augstāk minētajās tehnoloģijās ar skaidri militāru mērķi - ciktāl runa iet par publicētiem pētījumiem, nevis strādāšanu vietējo militāristu slepenajās pazemes laboratorijās, tas pat nav uzskatāms par kāda ļauna režīma atbalstīšanu, jo tas kļūst pieejams visiem, gan labajiem, gan ļaunajiem, un tas mēdz būt pareizi - savādāk pēc noklusējuma sanāk, ka šo nozari pētīs tikai ļaunie un labie tik cietīs. Un ja kādam pret savu režīmu nav iebildumu, tad darbs pie ieročiem arī nekādā veidā nav a priori neētisks, tāpat kā ir ētiski un pieļaujami darbojoties, piemēram, armijā tos atsevišķos gadījumos pielietot pret citiem cilvēkiem.
|
Reply
|
|
|