Elaborēšu, lai man atkal nepiešuj ko lieku: esmu redzējusi (ne vairāk kā uz vienas rokas pirkstiem skaitāmas reizes) kautiņu gan vietā, gan nevietā, BET kādas divas reizes mūžā esmu bijusi lieciniece situācijai, kur kādam, pēc maniem (un vispār jebkura sevi cienoša cilvēka) ieskatiem, bija jādabū pa muti (bet nu, attiecīgi, tas nenotika).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Esmu witnesojusi arī masu kautiņu : mana (paplašinātā) ģimene un kaimiņi pret miliciju, atmodas gados :D

(Reply to this) (Parent)

Man tagad uz sitiena ir grūti iedomāties situāciju, kurā cieņa prasītu dot pa muti, nu tb kurā nevarētu tikt galā ar vārdiem / fizisku savaldīšanu bez actual sišanas. Nu tb ir tā smalkā robeža starp "bērns uzvedas neciešami, es viņu satveru un lieku savākties" un "bērns uzvedas neciešami, es viņam krauju pa ausi" (vēl bez tā, ka pa ausi vispār nedrīkst kraut)

(Nesakot, ka nevar būt, vnk nestādos priekšā)

(Reply to this) (Parent)