Uf. Nu katra grāmata savādāka, ja.

Mirušie nepiedod - ja nav izteiktas alerģijas pret fantasy/maģiju (kas gan tur ir diezgan maigā formā), un emociju/jūtu pasaule ir permanentā dzīvesvieta

Bulta, Zvaigzne un Laī - tiem, kas ir pietiekami pieauguši, lai lasītu bērnu grāmatas :) drusku atsit Lindgrēni, I guess

Mēness teātris - arī labs sākumam, ja patīk literatūra, pie kuras palauzīt galvu

(bet, uzmetot aci blogam, es teiktu, ka Mirušie nepiedod varētu būt diezgan trāpīts)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Lindgrēna tā kā nav manā stilā, bet ar katru dzīves gadu kaut kas mainās, dvēsele kļūst jūtīgāka... ;) Bet Tu ļoti smuki noraksturoji, ko varētu ko nevarētu lasīt no Tava plauktiņa... tāpēc arī neņem galvā heiterus... jo, iespējams, (tikai iespējams) tā Bulta, Zvaigzne un Laī nevarētu būt mans žanrs un es varētu tikai nospļaudīties, bet tā kā nezinu nevienu, tad droši vien ieklausīšos Tavā ieteikumā un sākšu ar Mirušie nepiedod... un, ja "aizķersies", tad paņemšu arī tās fantāzijas... Apsolos anonīmi nezākāties un pieteikšos, kad izlasīšu. Nu, fīdbekam! ;)
Hah, blogs! Tas bija sen, un tā nav patiesība! :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ai, nu par heiteriem (kuru, reāli skatoties, galīgi nemaz nav daudz) es uztraucos tikai līmenī "kurā brīdī grāmatas komunikācija ir aizgājusi šķērsām un to ir pārpratuma pēc lasījuši cilvēki, kuriem tā galīgi nemaz nav piemērota?", jo parasti jau kritika ir dikti konstruktīva. :)

(Reply to this) (Parent)