|
Septembris 25., 2015
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) panacea | 18:33
hm, jocīgi liekas, ka tik daudzi šeit piekrīt 'brīvas gribas' eksistencei. man likās, ka tas, ka tā neeksistē, ir teju tāds jebkura garāka loģiska pārsprieduma gararezultāts un līdz ar to vispārpieņemts fakts, bet laikam tad jau nav.
to ka brīva griba neeksistē ir pārsprieduši filozofi daudz un ilgi, tas laikam ir zināms, bet tagad ir arī neirozinātnes eksperimenti, kas sākuši pierādīt to pašu. bet nu, protams, tas joprojām nav 100% pierādīts fakts, līdz ar to tas joprojām paliek cilvēku ziņā kā viedoklis un savu viedokli neuzspiedīšu. tik vien kā vikipēdijas links ir šeit: https://en.wikipedia.org/wiki/Free_will
bet atbildot uz uzdotajiem jautājumiem: nu, manuprāt, tas taču ir diezgan acīmredzams, ka cilvēks ir apstākļu upuris. noziedznieki pārsvarā nāk no nabadzīgākajiem sabiedrības slāņiem un ir spiesti pievērsties noziedzībai apstākļu rezultātā. narkomānija ir visvairāk izplatīta arī nabadzīgākajos sabiedrības slāņos, tāpat tā bieži ir saistīta ar garīgajām saslimstībām un bērnībā pieredzētu vardarbību, līdz ar to bieži runa iet par iespējamu pašārstēšanos. līdz ar to varam runāt par 'apstākļiem'. bet teiksim būs divi dažādi narkomāni, viens ies ārstēties un otrs nē. 'izvēle' visticamāk būs atkarīga no vairākiem faktoriem -- no smadzeņu centru fizioloģiskas attīstības, no iepriekšējas uzticības ārstiem, no kaut vienas pozitīvas pieredzas dzīvē. vienīgais lielums, kas paliek kā 'brīvā griba' šajā vienādojumā ir pats lēmums, iet ārstēties. bet, manuprāt, tā ir ilūzija -- beigu punkts jau iepriekš norisinājušos notikumu ķēdītei, kas būtu notikuši tāpat. un tas ir būtībā pierādīts kaut kādā mērā arī neirozinātniski. https://en.wikipedia.org/wiki/Neuroscience_of_free_will
būtībā, summāri, ko tas nozīmē, ir, ka nē, brīvas gribas nav, viss ir iepriekšnoteikts un ir 100% pakļaušanās liktenim. bet tam nevajadzētu ierosināt bezspēcību, jo arī tā tad būtu iepriekšnoteikta. vnk turpināt kā parasti.
brīvās gribas trūkuma apziņai vajadzētu ienest vairāk līdzcietību noziedznieku un dzīves pabērnu likteņos. jo es atļaušos dziļi nepiekrist alejai -- manuprāt, ja cilvēkam ir bijusi grūta bērnība un tāpēc viņš laupa un slepkavo, tad tas tomēr viņu attaisno. tas viņu padara par dziļi traumētu cilvēku, kuru sods traumē vēl vairāk. kā sabiedrība mēs iegūtu vairāk, ja veltītu laiku - milzīgu laiku - lai novērstu vardarbību bērnībā jau pašā saknē. bet, ja tas nav izdevies, tieši noziedzniekos un narkomānos saskatītu savu vainu kā passive bystanders, ka jau laikā nenovērsām vardarbību pret šiem bērniem un ļāvām viņiem izaugt par dzīves pabērniem. tāpēc kā sabiedrībai mums drīzāk jāizpērk sava vaina viņus rehabilitējot, nevis nosodot vēl vairāk.
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |