spēju iztēloties visus variantus, tik jāņem vērā arī tas, kurā attiecību fāzē es tobrīd dvēseliski atrodos. bez tam, šīs fāzes var mainīties atkarībā no mēness fāzes un vai no rīta ir bijis ledusskapī piens, ko pieliet pie kafijas. absolūts caurspīdīgums, protams, ir optimāli. teorijā. tāpat kā tas, ka ja otram mani vairs nevajag, tad man arī viņu nah, un par to var vienoties vēl pirms reāla šļūciena pa kreisi fakta. praksē, savukārt, mēdz nedaudz sarežģītāk. pieķeršanās līmeņu starpība un aizvainojums is a bitch. kopsavilkumā - dajebkurš variants ir labs, kamēr vien abām iesaistītajām pusēm tiek godīgi piemēroti vienādi kritēriji.

(Reply to this)