|
Augusts 11., 2015
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) begemots | 13:16
Nē, nu, es jau saprotu.
Tai pat laikā, ir paradumi, kurus mēs(t.i. Latvijas sabiedrība cik nu par to var runāt vienskaitlī/vai valsts, ja nerunājam par sabdrb) principā neatzīstam, lai arī varētu būt vietas, kur tie ir pieņemami. Piemēram, kanibālisms.
Ir paradumi, kuri daļai no cilvēku ir netīkami vai nepieņemami, bet kurus tomēr neierobežo.
Un ir paradumi, kuri paši par sevi it kā ir neierobežojami, bet kuri var radīt papildus *kontekstu* visu apkārtējo ikdienas drošības apdraudējumiem. Un tad, protams, jāvērtē, cik lielā mērā apdraudējums ir reāls un vai šis paraduma lietošanas brīvība ir samērāma ar riskiem citiem, ja tādi pastāv.
I mean, tas, ka mēs cits citu uz ielas principā varam atpazīt (pat ja ikdienā to nederām) un iegaumēt ir tik pašsaprotama mūsu dzīves sastāvdaļa, ka mēs to neievērojam. Mēs pat īpaši neprotestējam, ka to dara novērošanas kameras.
Apģērba valkāšana, kas padara vismaz ikdienišķu cilvēka identifikāciju neiespējamu. Tikko tā kļūst pietiekami ikdienišķa, lai mēs speciāli nepievērstu uzmanību kādam, kas tā ģērbjas, tā tā atvieglo dzīvi ikdienas noziedzībā, sākot no kabatzagļiem un veikalu "iznesējiem".
Protams, ir taisnība, ka tikpat labi cilvēks var pārvērst savu ārieni ar parūkām un dajebko tādu. Taču pagaidām man šķiet, ka te ir zināma atšķirība. Varbūt kļūdos.
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |