Bet vispār, ja nopietni, tad ēst gatavošanu citiem es uztveru apmēram tāpat kā citu apskaušanu un samīļošanu - ja citi grib ēst un grib saņemt manu apskāvienu, tas ir dikti mīļi, bet, ja negrib, tad tas nozīmē tikai to, ka (tajā konkrētajā brīdī) negrib. Un mana vēlme izrādīties par barotāju/devēju/samīļotāju nedrīkst pārvērsties ļaunprātīgā "tev būs pieņemt manu mīlestību, OR ELSE!"

Nu tb manā skatījumā ēdiens stāv ļoti cieši klāt mīlestībai, un mīlestība ir kaut kas tāds, ko dod, bet neuzspiež. Nekad. Un, ja kādreiz sanāk uzspiest, tad shame on me.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu pirmkārt es nevienu ar varu ar ēdienu nepičkāju. un piekrītu tam, ka arī man apmaiņa ar ēdienu ir apmaiņa ar mīlestību, īpaši, ja citādā mīlestības izrādīšanā es neesmu stipra. un vienmēr ir iespēja no mana ēdiena atteikties pavisam. bet čakarēt viņu, nu tas ir taisnais ceļš uz aizvainojumu un dusmām.

(Reply to this) (Parent)