|
Jūlijs 9., 2015
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) crescendo | 18:53
Selektīvais aklums nevis par sāpēm, bet par to, ka dalītā atbildība ir nevis mēģinājums izvairīties no atbildības, bet pilnīgi cita pieeja atbildības konceptam kā tādam.
Varbūt viena pieeja skatās uz atbildību par individuālo rīcību (neatkarīgi no sekām), otra - atbildību par sekām (atkarībā no rīcības)?
Tu to redzi kā gļēvumu un atbildības/vainas uzvelšanu B, savukārt vienpusēju atbildības uzņemšanos kā priekšnoteikumu tālākai uzvedības modelēšanai un sadzīvošanai. Jo rīcība ir dalīta.
A, tieši otrādi - dalītas atbildības akceptēšanu uzskata par miera noslēgšanu, priekšnoteikumu tālākai uzvedības modelēšanai un sadzīvošanai (ir faktori, ko nevaram ietekmēt, bet ja abi vienojamies, vai tā tālāk daram, vai nedaram, varam redzēt kā sadzīvot tālāk'). Savukārt vienpusēju pilnīgas nedalītas atbildības pieprasīšanu - kā emocionālu&iracionālu kājas sišanu pie grīdas(+pilnīgu izvairīšanos no atbildības) no vienas puses un pelnu kaisīšanu uz galvas no otras puses. Kas tālākai uzvedības modelēšanai neder, ja vien modelis nav mazohistisks 'ok, turpini mani apbižot un vēl vainot visā, es tanks, es izturēšu'. Jo rezultāts ta ir kopīgs.
(Nepārproti - es nesaku, ka Tu esi neracionāla. Es zinu, ka tu esi racionāla, tāpēc arī te meklēju racionālu izskaidrojumu uzvedībai, ko visu mūžu esmu metusi vienā kategorijā ar atriebības kāri un tamlīdzīgām nesaprotamām lietām. Bet ja tā dari pat Tu, tad, acīmredzot, tur ir kaut kāda racionāla jēga apakšā. )
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |