9/13/09 03:42 am - baltā naktsman nenāk miegs, tāpēc izdomāju pierakstīt šodienas iespaidus, kamēr tie vēl ir svaigi. to, kas nepatika, es jau vairs neatceros, toties labi atminos visu, kas mani iepriecināja. un tas ir:1) izstāde ar 5000 origami dzērvēm, kas "lido" virs galvas; 2) ķīmijas bārs ar krāsainiem, kūpošiem dzērieniem, kuri tiek pasniegti mēģenēs; 3) ielu mākslinieki, kas aizrautīgi spēlē bungas un žonglē ar lāpām. 4) fosforescējošās gleznas; 5) tusiņš 6.tramvajā, visiem kopā lēkājot tā, ka tramvajs kratās un tam tiek salauzts ritenis + dziedāšana "nā-nā na-na-nā, visi vienā vagonā"; 6) izgaismotā Ave Sol koncertzāle un tajā skanošā mūzika (Dj + ērģeles). tas viss bija fantastiski! :) bet visvairāk mani (kā vienmēr) iepriecina spontānie lēmumi, un tā nu, braucot uz mājām, mēs pēkšņi izdomājām aizlaist uz jūrmalu. (biju jau aizmirsusi, ka tur par iebraukšanu jāmaksā lats) :D sākumā bija diezgan bailīgi iet pa tukšu, tumšu pilsētu, pa taciņu līst cauri priežu "mežam" un klupt pār koku saknēm, bet, nonākot pie jūras, iedarbojās tās mierinošais spēks un bailes pazuda. :) debesis bija brīnumskaistas, un pamalē mēs pat redzējām tādu kā zibeni. pasmējāmies, paākstījāmies, pasalām un tad gan pa īstam braucām mājās. tagad vēl nedaudz salst pēdas, bet tūliņ līdīšu zem siltas segas un aizmigšu dziļā bezsapņu miegā. ^^ paldies par šo dienu! |
līdz____________svars
^
9/11/09 08:00 pmšodien skolā piedzīvoju nelielu pārsteigumu un izbīli - lekcijā, sēžoties solā, pamanīju, ka "lampas iedobītē" atodas kaut kas mazs un spalvains. strauji ievilku elpu, jo pirmā doma bija- beigta pele! bet šoks ilga tikai kādu sekundi, un tad sākās smieklu vētra, jo, kārtīgāk apskatot, tomēr atklājās, ka tā ir mīkstā mantiņa, kas izskatās apbrīnojami dzīva. labi, ka nevena no mums neiespiedzās un nekrita panikā - acīmredzot jokdaris tieši to gaidīja.. :D un vēl biju iegriezusies tajā veikalā, kuram es nekad neatceros vārdu un kur tiek/tika pārdots mans sapņu krēsls. tas izskatās apmēram šāds (tikai bez puišeļa, kaut gan viņam arī nav ne vainas :)):
varu iedomāties, cik tur būtu ērti atlaisties un lasīt grāmatu.. :} bet ne jau par to ir šis stāsts. vārdu sakot, tajā veikalā par pārdvēju šobrīd strādā viens jauns, skaists un brīnišķīgs vīrietis/puisis. kad pirku pirmo preci, viņš tik jauki man uzsmaidīja, ka manī pilnīgi fiziski "ielija siltums"; tad es pastaigāju apkārt un izlēmu, ka man ir vajadzīga vēl viena lieta, un šoreiz viņš man uzmaidīja pat vēl saulaināk ^^ un arī pret pārējiem pircējiem viņš izturējās ļoti jauki - izsmeļoši atbildēja uz jautājumiem, palīdzēja atrast vajadzīgās preces, vienkārši tāpat parunājās. un pat nešķita, ka viņš to dara tikai tāpēc, ka pārdevējam ir pienākums būt laipnam pret klientiem; likās, ka viņam tā patīk un ka viņš to dara no sirds. apbrīnoju un cienu cilvēkus, kas savu darbu dara ar mīlestību - tādā veidā pat it kā ārēji "necils" darbs var kļūt par mākslu. liels paldies šim jaunietim - viņš manu jau tā jauko dienu padarīja vēl jaukāku! ^_^ ā, sanāca arī pirmo reizi izlasīt baltās nakts programmu. izklausās jau tīri interesanti - pilnīgi kārdinājums aiziet. un, iespējams, tā arī izdarīšu, jo naktī taču es tāpat nemācītos :D |
9/10/09 06:00 pm - mēstules.šodien sāpīgi staigāt - no iepriekšējo 3 dienu sportiskajām aktivitātēm kāju muskuļi kļuvuši diezgan jūtīgi. bet tas jau laikam ir labi; tas nozīmē, ka nedaudz būšu "uztrenējusies". (un bija jau arī pēdējais laiks - pēc gadu ilgas nekā nedarīšanas jūtu, ka esmu galīgā "neformā". ja lēnā tempā apskrienot vienu parka lielo apli esmu tik aizelsusies, ka grūti parunāt, tad tas jau vairs nav normāli.) bet vispār šobrīd es vēlos kaut vienu brīvu dienu, un tas jau nu man nespīd līdz pat nākamās nedēļas nogalei (labākajā gadījumā). :[ un nu es vairs neesmu tik pārliecināta, ka labāk ir grūti un interesanti, nevis viegli un garlaicīgi. varētu ierušināties zem segu kaudzes un tumsā un klusumā nedaudz paraudāt, bet nav laika pat tam.
|
9/9/09 09:02 pmes esmu pārāk neizlēmīga. šodien ar mammu sēdējām "čilli picā" un es vienkārši nespēju izdomāt, ko lai pasūta - grieķu picu vai pelmeņus ar četru sieru pildījumu. tik ļoti gribējās abus, ka prasīju mammai, lai viņa izdara izvēli manā vietā, bet, tā kā viņa bija tik "ļauna", ka atteicās man palīdzēt, galu galā (pēc pārdomām vairāku minūšu garumā) tomēr ar lielu piepūli izšķīros par labu picai. kaitinoši.bet laiks gan šodien ideāls. :) uzvilku savus jaunos šortus-pa-divi-lati un jutos smuka. ^^ |
9/9/09 08:47 am - dejasvakardienas pieteikšanās uz tautas dejām izvērtās tīri interesanta.- pirmais novērojums, ienākot pa durvīm - uz pieteikšanos bez manis ieradušies vēl 5 cilvēki, un tās visas ir meitenes. hmm. - otrkārt, tā kā mana tautas deju pieredze beidzās aptuveni 6.klasē, tad mans priekšstats par to, ko šīs dejas nozīmē, arī bija aptuveni 6.klases līmenī - kas tad tur ko nemācēt nolekt polku. bet iesildīšanās laikā tas pilnībā tika sagrauts. mums lika ieņemt dažādas baleta pozīcijas (tad nu es centos savas nabaga kājiņas kaut kā iegrozīt vajadzīgajā veidā) un šādā stāvoklī izpildīt visādas stiepšanās un liekšanās. pēc tam n-tos soļu veidus izmēģinājām kustībā pa apli, bet pašās beigās nāca dažādi "griešanās" vingrinājumi - mēs virpuļojām un griezāmies, un apļojām, un riņķojām, kamēr man tā noreiba galva, ka visa telpa vienkārši griezās gar acīm un bija diezgan grūti paiet. :D tas laikam tāpēc, ka es nemācēju īsti pareizi grozīt galvu, lai tik traki nesareibtu. - visi šie vingrinājumi īstenībā bija ļoti jautri, jo varēju pasmieties par sevi. :) - beigās pasniedzēja 3 meitenēm pateica, ka viņām acīmredzami ir liela deju pieredze un viņas pilnīgi noteikti ir uzņemtas, bet mums pārējām trim teica: "Šeit tā pieredzīte nav tik liela. Nu nāciet, bet es saku - viegli jums nebūs." :D Bet visām sešām noteikums ir tāds, ka zēni jāmeklē pašām. un rezultātā es sāku apsvērt domu tomēr mēģināt tikt korī, nevis dejot xD pirmkārt jau es tur nejustos tik liela idiote, un, otrkārt, atkristu puiša sameklēšanas problēma (no sava paziņu loka varu iedomāties tikai 1 zēnu, kurš IESPĒJAMS varētu piekrist dejot, BET mēs garuma ziņā būtu pats nesaderīgākais pāris pasaulē - šķiet, viņš ir vairāk nekā 20cm garāks par mani). njā, jautra tā dzīvīte.. :D |
9/7/09 05:45 pm - internets ir atgriezies, un tātad arī es esmu atpakaļ. :Dman patīk darīt viskautko pirmo reizi mūžā. šodien trijatā braucām ar motorolleru, un es no bailēm, sajūsmas un pretvēja pilnīgi apraudājos - tas ir miljons reizes foršāk, nekā braukt ar mašīnu!!! ^^bet par vakardienu nav vērts pat muti vērt vaļā. visa diena pie anatomijas grāmatas + varpusē "saldajā ēdienā" parazīti. xD (Rasas negāzētais ūdens ir tik negaršīgs, ka var apvemties, bet nekas - būs ar ko aplaistīt puķes.) |
9/5/09 12:20 pmvakar blakus-istabas-biedrene, kas ir beigusi masāžas kursus, veica man muguras masāžu. ehh, es varētu to baudīt mūžīgi.. ^^un pati arī tā gribētu iemācīties, lai varētu iesaistīties darījumos "tu pamasē mani, es - tevi". :D bet vispār koju internets ir sūds, jo tas sabojājas tieši tad, kad visvairāk vajadzīgs. tā nu man nākas sestdienā sēdēt gandrīz tukšā skolā. prieks un laime. :D |
9/4/09 02:38 pm - ja man būs suns, es saukšu viņu par Fosfatidilinositola-bifosfātu.Grupasbiedrene dabūja plāksteri pa 30Ls, pārkāpjot noteikumu:"89. Aizliegts apstāties un stāvēt: 89.4. vietās, kur attālums starp brauktuves nepārtraukto ceļa apzīmējuma līniju, sadalošo joslu vai pretējo brauktuves malu un apturētu transportlīdzekli ir mazāks par 3 m." Ja man kādreiz būs sava mašīna un es ar to arī braukšu, tad laikam vajadzēs nedaudz atkārtot ceļu satiksmes noteikumus, jo augstāk minēto es PILNĪGI biju aizmirsusi. Ha, bet pēc šodienas, šķiet, vairs neaizmirsīšu nekad :D |
9/3/09 04:56 pm - mirkliskaķis, kas laiski apgūlies uz saulaina garāžas jumta un aizvērtām acīm bauda siltā vakara mieru. vienkārši ir labi tā, kā ir.pēc saulespuķu sēkliņām smaržojoša eļļa. jūra, kas sniedzas līdz apvārsnim un liekas bezgalīga, glāstošs vējš un vēsās smiltīs ierušinātas kājas. iemāciet man mieru mieru mieru. |
9/1/09 05:39 pmBraucot autobusā, ievēroju, ka viena meitene, droši vien topošā aktrise, lasa kādas lugas tekstu un mēģina iegaumēt savu lomu. Jā, tomēr apziņa, ka tu neesi vienīgais, kam tā jācieš un jāiezubra milzīga apjoma informācija gandrīz vārds vārdā, ir visai mierinoša. |
Powered by Sviesta Ciba