līdz____________svars

^

9/18/09 01:39 pm

Jau kuro reizi, ierodoties kojās un prasot dežurantei istabas atslēgu, pamanu, ka viņa mani cieši nopēta, it kā mēģinādama saprast, vai es vispār šeit dzīvoju un vai man atslēdziņu drīkst dot. Ņemot vērā, ka kojās mitinos otro gadu, viņai tā kā jau būtu bijis mani jāiegaumē, bet par to, ka tas tā nav noticis, es "vainoju" nevis dežurantes atmiņu, bet gan savus sejas vaibstus. Mana seja nav ne izcili skaista, ne arī pārāk neglīta - es teiktu, ka "skaistuma skalā" tā ir kaut kur pa vidu: normāla, parasta. Nav arī redzamu rētu, pīrsingu, zaļu matu, dredu u.tml., līdz ar to, nav īsti kur piesiet acis, un arī atmiņā es neiespiežos.
hah, toties šāda seja būtu ļoti noderīga, ja es strādātu par detektīvu - tad es vēl varētu apģērbt kaut ko pelēcīgi melnos toņos, pēc pasūtījuma izsekot neuzticīgos vīrus un sievas un rādīties viņiem acīs kaut desmitām reižu - tāpat neatcerētos. :D

9/17/09 11:24 am - Imants Ziedonis

***

Es mīlu tavas acis.
Tajās kā egles ciekuru
Sauli kaļ dzenis.
Un es mīlu tavs acis,
Kad tajās uzlec mēness.

Tad viņas tumšas un platas
Manī skatās un brīnās.
Es mīlu tavas acis,
Kad tajās saule ar mēnesi cīnās.

Es mīlu tavas acis,
Kad tās kā čūskas divas
Guļ izmisušas un aukstas,
It kā nemaz nebūtu dzīvas.

Es mīlu tavas acis,
Kad tās kā lāzeri divi
Izdeg un izskrien
Caur manu dzīvi.

Bet visvairāk es mīlu, kad tavā acīs
Dzenis sauli kā ciekuru kaļ
Un zelta sēkliņas mazas
Birst dvēselē atpakaļ.

Mazas zelta sēkliņas birst...
Es to nomodā redzu un miegā.
Reizēm kāda sēkliņa iekrīt
Arī pie manis sniegā.

---
"Sajust. Sajust svaigu šo pasauli kā rasotu gurķi rīta lapās. Tas ir tas, ko es vēlos. Tas ir tas, ko es vēlos."

9/16/09 10:57 pm - tā tik būtu dzīve.. :]

9/16/09 09:24 pm - Senāk urīnizvadsistēmu sauca par mīzalsistēmu. xD

"Mēs uzticamies tikai tiem, kuri uzticas mums. Dāviniet viens otram savas cilvēciskās vājības, un pretī saņemsiet vislabāko no dāvanām - uzticēšanos! Neizliecieties par to, kas neesat. Mums visiem ir trūkumi, un tas mūs vieno."
/J.Elksnītis un E.Krasts/

---
Šodiena izdevās daudz labāka, nekā domāts - dabūjām kolokvija variantus no iepriekšējiem gadiem (tātad mazāk jāmācās), "novilku" jauno Muse albumu, istabas biedrene atdeva atlaižu kuponu boulingam (tagad tikai jāatrod, ar ko aiziet), piektdienai arī jau ir plāni, un, ja beidzot (pirmo reizi mūžā) man paveiksies izlozē, tad arī sestdienai. ^^
Gāju pa ielu, saule sildīja, vējiņš atvēsināja, un bija tik labi. Un tad ienāca prātā tā dziesma: "Kādā brīnišķā dienā nebūs vairāk neviena no mums, un ik mirklis, ko jūt, var mums pēdējais būt, kādā brīnišķā dienā..." Senāk man šķita, ka tā ir diezgan depresīva dziesmiņa, bet tagad saprotu, ka viņa vienkārši rosina intensīvāk izbaudīt esošo mirkli - un tas jau dzīvē arī ir pats galvenais un vērtīgākais - tagadnes mirklis.

"Tagad - vienīgis laiks, kurā jūs esat, vienīgais laiks, kurā jūs vispār būsiet. Ja gribat dzīvot, tātad - tagad vai nekad." (Ošo.)

---
Visapkārt visi slimo. Bailīgi.

9/15/09 11:57 pm - - Kurš vēl nav bijis uz mīkstā poda? :D

skatīties no 5. stāva ārā pa logu ir forši.
jā, un tik jauki atkal satikties, papļāpāt, un pasmieties. :)

kad mani veda mājās, sajutos pilnīgi kā brauktu ar draugiem ceļojumā - laba kompānija, mūzika uz skaļāko, ātrums tāds, ka nedaudz uzdzen adrenalīnu. super! ^^

bet vispār - kas tas par stulbumu, ka tieši tajā nedēļā, kad paredzēti 2 grūti pārbaudes darbi, "iekrīt" pilns ar foršiem pasākumiem.. rīt, piemēram, kojās filmu vakars. zinu, ka man vajadzētu mācīties, bet es jau paredzu, ka iespējams tomēr nenoturēšos un aiziešu uz to filmu, un tādēļ ceturtdien nāksies izmantot veco, labo špikošanas metodi, kas man galīgi nepadodas un nepatīk. jopcik.
ai, pofig, par rītdienu domāšu rīt. :p

9/15/09 04:56 pm

jess, mums darbojas torenti un skaips! (pagaidām.)
---
baznīcā kāds regulāri trenējas spēlēt bungas, un tieši šobrīd viņam(-ai) sanāk brīnišķīgs ritmiņš.
---
manam grupasbiedram draudzene uzdāvināja krāsaino zīmuļu komplektu, kurā ir daudz dažādu rozā toņu. savukārt, es ceru, ka mans lillā zīmulis, kurš ir uz pusi īsāks nekā visi pārējie, līdz gada beigām vēl novilks. hematoksilīns un eozīns rocks! xD

9/14/09 11:44 pm - <3

neesmu skatījusies televizoru kopš vasaras, bet jaunais TV šovs "Dziedošās ģimenes" tomēr ieinteresēja, jo tur ir viena ģimene no manas pilsētas, bet Anastasijas domubiedros visi, savukārt, sajūsminās par Vītolu ģimeni. tad nu izdomāju paklausīties viņus (Vītolus) - sameklēju youtubā un noskatījos. AKDIEVS, neko tik skaistu sen nebiju redzējusi/dzirdējusi; skatoties gandrīz apraudājos. TIK skaista, muzikāla un brīnišķīga ģimene. nē - sapnis, ne ģimene - uz kaut ko tādu ir vērts tiekties. no viņiem pilnīgi staro mīlestība un viedums.
(un nezināju, ka mūsdienās vēl eksistē tādi puiši, kā Vītolu ģimenes dēli - draugos apskatījos vienu no viņiem: veģetārietis, patīk daba, folklora un kedas. ^^ viss, es esmu iemīlējusies.) :D :}


"Es gibu, lai kāds maziņš notikums būtu kopīgs mums,
Jo tik daudz tādu notikumu uz šīs zemes ir, kas cilvēku no cilvēka, no cilvēcības šķir.

[..]

Es gibu, lai kāds maziņš nams un jumts būtu kopīgs mums,
Jo tik daudz tādu lielu namu uz šīs zemes ir, kas cilvēku no cilvēka, no cilvēcības šķir."

9/14/09 07:47 pm

hah, šodien kaut kāds runātīgs garastāvoklis (iespējams tāpēc, ka tā var uz kādu laiciņu izvairīties no mācīšanās). :D

es tā padomāju un sapratu, ka mans garastāvoklis bieži ir atkarīgs no laikapstākļiem - saulainās dienās parasti jūtos priecīga, bet tāds drūmums un lietainums, kāds, piemēram, ir šodien, mani nomāc. un tas nozīmē tikai to, ka man vajag atrast laimes avotu sevī, nevis kaut kur ārpusē. un, kad es to atradīšu, varēšu darīt tā:

http://www.youtube.com/watch?v=rmCpOKtN8ME&feature=related

(kādreiz šito filmu gribētos noskatīties pilnībā) ^^

 

Current Music: Singing in the rain
Current Mood: pa gaisu

9/14/09 06:11 pm - novērojumi

1) ielas malā sabirušās lapas slaucīja sētnieks - pavecs, sirms onkulītis, kas bija saģērbies uzvalkā, aplicis pat kaklasaiti un kājās apāvis brūnas svētku kurpes. izskatījās ļoti šiki. un, lai gan vīriešu kurpes man liekas viena no neglītākajām lietām pasaulē, viņam tās izskatījās tīri pieņemami un palīdzēja kopējā iespaida radīšanā. :)

2) zālītē atradu brūni zaļo kastaņ-ezi. atvēru to vaļā un iekšā bija pārstigums - divi kastaņi, kas izskatās gluži kā dvīņi, pilnīgi vienādi. abiem viena virsma plakana, otra - izliekta, un uz izliektās virsmas "brālīšiem" redzama skaidra, liekta līnija, kas sadala tos divās daļās, kuras atšķirīgi krāsotas (līdzīgi kā iņ-jan simbolā): viena tumši brūnā krāsā, otra gaišāka, tāda kā iedzeltena. un tajā gaišajā daļā vēl abiem diviem iestiepjas tumšas "dzīsliņas".
man ļoti patīk kastaņi, kad viņi ir tikko atrasti: spīdīgi, gludi, vēsi un nedaudz mikli. patīkami tādiem pieskarties. :)

9/14/09 02:20 pm

šodien veicām laboratorijas darbu "studenta fizioloģiskais raksturojums" (vai kaut kas tamlīdzīgs). un tad nu atklājās (vai drīzāk apstiprinājās), ka gandrīz visi mani rādītāji ir zem vidējā - es esmu par īsu, par vieglu, par vāju, krūškurvja apkārtmērs un ekskursijas neatbilst normai, virsmas laukums arī par mazu. vienīgais, kas nedaudz pārsniedza vidējo lielumu, bija labās rokas muskuļu spēks, he.
vārdu sakot, esmu viens nenormāls cilvēks! :)

(cerams, ka sportā man atļaus spēlēt badmintonu.)

upd. (iedomājos - labi, ka mums nelika mērīt ķermeņa tauku procentuālo daudzumu, jo tad, iespējams, atklātos tas, par ko mūs brīdināja sporta skolotāja - izrādītos, ka es esmu tieva, bet tajā pašā laikā aptaukojusies, un tas būtu vēl nenormālāk..) :D
Powered by Sviesta Ciba