es tikai vienu reizi atceros, kad skūpstījos lietum līstot. skūpsts bija daudz siltāks par citiem un tas, ka vēl jūti, kā viņa mitrais vaigs pieskaras tavam un pirksti pieskaras slapju matu cirtām.. skaisti tas bija un ļoti romantiski. Esmu pārliecināta, ka tā nebija vienīgā reize, kad skūpstījos līstot.. bet vienīgā reize, ko atceros gan.

( silti.. )

Rudens mani padara raudulīgu. Peļķes un Momitroļi. Un ilgošanās pēc siltuma tur-citur-atpakaļ-sen. Būs taču vēl kāda vasara, vai ne? Man riebjas, ka katru pavasari es padomāju, ka vasara ātri paies un vienmēr man ir taisnība.
Ziemu izbaudīt esmu iemācījusies tikai daļēji.

Cilvēks sadeg, lai atdzimtu. Kvalitāti process negarantē, pieredzi, kas nekad netiks izmantota, gan.

Cilvēku naids var būt neizmērojams un stulbs. Man arī ir cilvēki, kas nepatīk, bet nekad nav tā, ka es nevarētu nosaukt iemeslu, kāpēc tas tā ir. Atbilde "vienkārši nepatīk" man nešķiet atbilde.

Šodien es ļaušos atvadīties no dažām svarīgām lietām un emocijām. Atvadīšos sirsnīgi, slapjiem vaigiem un smaidot. Jo tikai tā tas aizies. Ir jāmāk pateikt "Es tevi nemīlu" ar lielu un patiesu mīlestību. Jā, pelēka diena. izberzē miegu no acīm un centies saskatīt pavasari

šajā... nolādētajā, nolādētajā dienā!

 ( viens... )

Kad es biju maziņa, man patika suņi. Viņi ar mani dauzījās un gāza gar zemi. Skrējām, spiedzām, rējām un es ņurciju viņu spalvu un devu bučas un slapjiem purniem. Viņi laizija man seju slapju un mēs smējāmies. Tad vienu dienu es pastiepu roķeli, lai noglaudītu vienu duksi. Duksis bija ļauns un es sāpēc kliedzu tā, ka man likās pašai ausis no trokšņa pārplīsīs. Man bija 4 gadi un es to atceros, kā vakar notikušu šoku. Es ar suņiem vairs nedauzos un bučas man dot ir bail.

Kad es biju liela. Es iepazinos ar puisi. Mēs dauzījāmies un smējāmies un es devu bučas uz viņa mutes. Un viņš deva bučas man uz lūpām, pieres un pleciem. Un mēs runājām klusi un dzērām katru mirkli lieliem kausiem. Tad kādu dienu es pastiepu roku, lai atglaustu matu šķipsnu no viņa pieres un viņš....

Skaļāk smejas tas, kas joku ir pārpratis.

Mūzika ir mans garstāvoklis. Es jūtos tā, kā dzirdu. Šodien gan jau ka izskatījos ķerta, ejot un dungojot pie sevis So come to me, now we can be what we want to be, I love you and now I see This is the way it should be... un smaids līdz ausīm, mati izpūruši :)

Es gan nekad nedomāju, ka kāds ir jucis tikai tāpēc, ka smaida vai pat smejas ejot viens pats. To otru mēs vienkārši neredzam. Varam pamanīt tikai tā atblāzmiņu mirdzošās acīs un laimīgā sejā. Tādi cilvēki liek smaidīt arī man.

Kola un balzāms un This Never Happened Before un es dziedu un daudz domu par to, kā būtu, ja būtu un kā varētu būt, ja vien es to vēlētos. Maigi un mīļi viss. Laimei ir alter ego - bezierunu mīlestība.

Ņem grib visi, dot nedaudzi. Novērtēt šos nedaudzos var tikai dzirdot krāsas un redzot klusumu.