Kārtējā forši pavadītā nakts! :)

Blackhawks spēle un uzvara! Un tgd vēl ideāls video ar Holtu, kurā viņš spēlē džitāru un dzied :) Opā! Nu, viņš taču ir foršs! :)

Laikam jādodas gulēt, savādāk rīt būšu pilnīgi nelietojama ;D

Arlabunakti

KĀRTĒJĀ FORŠĀ NEDĒĻA!

Kojās reti kad ir garlaicīgi. Uznāca vnr tāds garīgais - sāku vnk lēkāt pa gultu :D diez vai komenei tas patiktu, ja viņa to uzzinātu.. kušš! Protams, es sākumā tiku uzskatīta par jukušo, bet vēlāk manai lēkāšanai piebiedrojās arī Līga un Paula. Bija naaaais, normāli iztrakojos!

Ar klasi atkal braucām uz viesnīcu, šoreiz jau bija daudz foršāk! :) Noveicās, kad trolejbusa kontrolieris izkāpa mūsu pieturā, jo visi braucām pa zaķi. Lai gan it kā varēja droši braukt, ja ir studenta apliecība.

Gāju uz veikalu un satiku Ilzi. Bišku gaitenī sanāca čatiņš, kas sākās ar: Es te tgd dzīvošu! Un beidzās ar: tad sadzeram! ;D bet tas nav tas, ko jūs domājat! Mēs runājām par ūdeni!

Vienu reizi nereāli uznāca gruzis.. bet es normāli tiku galā. Pie mums atnāca čalis, tpc es aizgāju uz otru istabu. A ko? sēdēšu tur un raudāšu, gruzīšos, kad kāds atnāk ciemos? Bet tpt viņš pie manis ienāca. Nekāda baigā saruna nesanāca, bet paļubomu bija labi! Un pēc tam arī ar Līgu normāli aprunājāmies :) Ā, un čalis palika pa nakti pie mums. Bija forši, ja neskaita krākšanu :D un man teica, ka es kkādā brīdī piecēlos un teicu: Nu, wtf? WTF?? :D neatceros, bet ticu :D bet krākšanu kompensēja vakara miega dziesmiņas, mm. un forši kopā arī padziedājām.

Informātikā bija 2 darbi. Taisot 2., visu laiku dzirdēju fonā: jesss! jesss! Domāju, ka kāds spēlē kkādu spēlīti, tpc nepievērsu uzmanību. Kad vēlāk pagriezos, redzēju HOKEJUUU! Diemžēl paspēju tikai uz pēdējo bullīti, bet man ar to pietika, jo uzvarējāaaam! :)

Aizgājām uz volejbola treniņu.. Bija diezgan stulbi, jo viss notika tā it kā mēs visas būtu PRO. Ko darīt, ja neesi iepriekš nopietni trenējies volejbolā? Vari vnk nenākt uz treniņiem! Stulba attieksme! Bet es tpt tur vairs nerādīšos, cilvēki man arī tur nepatika. Tgd tikai gaidam basketbolu un ceram, ka tur būs labāk!

Atcerējos vecos labos laikus ar tautasbumbu. Tas bija fooorši :) atceros, kā ķēru bumbu, aktīvi centos ieskaistīties un tā nopelnīju citu atzinību un tādas ''vaaaaauv!'' nopūtas :) vienu gadījumu atceros īpaši - spēlējām pret citas klases meitenēm.. tur viena bija kkāds monstrs - dauzīja visas ārā! Bet toreiz es saņēmos un, kad viņa mēģināja izsist mani, noķēru bumbu un ar milzīgām dusmām triecu pa viņu un tā viņa izlidoja! Vēl tgd atceros to dusmu un pēc tam - triumfa sajūtu ;D citi arī teica, ka to varēja redzēt!

Vienu dienu gāju uz veici, nepaņēmu lietussargu. Man parasti lietus netraucē! Kad tiku līdz gājēju pārejai, sāka nenormāli gāzt lietus, bija tā, ka pat tam cauri neko nevarēja redzēt! Izmirku pamatīgi, mati bija kā izmazgāti, visas drēbes, kedas izmirkušas! Bet es tur stāvēju un IZBAUDĪJU MIRKLI! Citi, mašīnās sēdošie, gan jau padomāja, ka esmu jukusi, bet es dievinu lietu! :) Pa ceļam vēl nodomāju, ka labākais, ko varētu piedzīvot, būtu lēkāšana pa peļķēm un dejošana lietū kopā ar mīļiem cilvēkiem! It īpaši ar Agnesi! :) Vēl, kad bija nolijis, redzēju sporta mašīnu, kas radīja tādus šļakstus, kas bija cilvēka augumā! Izskatījās amazing! :) un vienai mašīnai bija violeti lukturi, yooo

Kad gājām uz viesnīcu, toreiz vēl ar meitenēm aizgājām pastaigāt pa centru. Atceros, kā viens čalis riktīgi ''ieurbās'' man acīs un iiilgi skatījās ;D bija dīvaina sajūta, bet pēc tam ar Santu parēcām ;D

Kad vēstures stundā mūsu foršais skolotājs sāka izcelt to, cik kuram forša klade, vnk zināju, ka par manējo arī kko pateiks! Šreks nespēj atstāt vienaldzīgu nevienu, tas nu ir fakts! Krč parunājām, ka mana mīļākā multene ir Šreks 2 un ka Raivis Vidzis, attēlojot Šreku, arī bija foršs :) Pats labākais ir tas, ka skolotājs kko stāsta, stāsta un pēc tam izmanto savu foršo teicienu: labi, joks! un tad visi reizē sāk rēkt ;D

Man ir vēl daudz kas, ko pastāstīt, bet uzrakstīšu vēlāk, jau apnika!

Skatos vecās bildes no Blackhawks spēlēm..

Ideālas atmiņas!

Bet, diemžēl... nekad vairs nebūs tā, kā bija tad! Atceros, kā izdzīvoju katru spēli, katru periodu, minūti un sekundi.. kā pārdzīvoju par zaudējumiem, cerot uz labāku turpinājumu, un priecājos par uzvarām..

Tā sajūta, kad VIŅI izcīnīja Stenlija kausu, tā ir vienkārši neaizmirstama! Es labprāt to izdzīvotu atkal un atkal! Bet tā jau ir pagātne, jāskatās nākotnē!

Skola. Mācības. Kojas. Vairs nav laika ieiet forumā un pierakstīt domas un visu, kas noticis, lai gan to ir daaaudz vairāk nekā citreiz. Tad nu mēģināšu uzrakstīt visu, kas notics sākot ar pirmo skolas dienu.

Skola ir reāli forša, klase - IDEĀLA! Nekad nebūtu iedomājusies, ka mani klasesbiedri būs TIIIIK forši! :)

1. septembris pagāja bez uztraukuma, iepazīstot jaunus cilvēkus un smejoties. Simboliskā balonu (uz kuriem bija sarakstītas vēlēšanās) palaišana debesīs bija smieklīga tāpēc vien, ka daži labi vilkās un beigu beigās krietni atpalika no pārējo balonu bara. Skolotāji radīja par sevi pirmos iespaidus. Vēstures skolotājam, kā jau bija gaidāms, patika izcelties. Pārsteidza S.Berezina, kas uzstājas pie skolas. 1. skolas diena pavadīta ar smaidu sejā :)

Nākamās dienas ilgojos pēc mājām, pēc ģimenes, draugiem un visiem pārējiem mīļajiem. Domāju, ka vēl neesmu gatava kojām. Bija pastāvīgs gruzis. Turējos, citu priekšā neraudāju, bet, kad aizbraucu mājās, bija tāds stāvoklis, kad nespēju beigt raudāt. It kā biju izraudājusies, bet, lai arī ko es teiktu, man par to nāca raudiens. Laikam bija sakrājies tik daudz, ka nespēju valdīt pār emocijām. Bija pat bail, ka tā tas turpināsies, bet, paldies Dievam, tiku vaļā no tā stāvokļa.

Pa vidu visam jaucās domas par pārcelšanos uz citu skolu, vai vismaz nedzīvošanu kojās.. vēlāk nespēju izlemt, ko labāk - dzīvot mājās vai kojās. Priecājos, ka beigu beigās, ar milzīgu mammas palīdzību nonācām pie saprātīgākā risinājuma - dzīvoju kojās, bet, neskaitot sestdienu un svētdienu, kādu dienu aizbraucu mājās. Pagaidām tā man ir vislabāk.

Sākās jauna nedēļa. Tagad vairs nespēju sadalīt, kādi notikumi bija kurā dienā. Bet tas nav tik svarīgi.

Iesākumā laikam par pāris skolotājiem. Patīk vēstures un pirmās palīdzības skolotāji, bet viņi pavisam noteikti nav līdzīgi. Vēstures skolotājs izrādījās ne vien jautrs cilvēks, bet arī labs sava darba darītājs un viņš runāja par hokeju! Spriežot pēc mana nika, nav grūti iedomāties, kāpēc man tas patika. Turklāt, viņš ir arī ļoti sportisks :D Savējie sapratīs, kāpēc. Pirmās palīdzības skolotāja, savukārt, bija kā mūsu čoms. Un viņa spēja tāaaaa ieinteresēt, ka stundas beigās, kad viņa prasīja, ko vēl varētu padarīt, mēs ar Artu tikai vēlējāmies dzirdēt to, ko viņa apsolījās izstāstīt citu reizi.

Angļu val. bija jauki, ka daži teica, ka apbrīno savas mammas, jo mīl viņas. Bija naaaais dzirdēt to no puišiem. :)

Ķīmijā bišku parēcām, kad pavecā skolotāja aizgāja uz laboratoriju. Viņai tur esot džakūzī, bāriņš un čaļi. Es arī gribu tur tikt iekšā! Būs kādu reizi jāmēģina ielavīties. Tikai kuššš!

Audzināšana ar klusajiem telefoniem un jautrajām lezbēm vispār norāva jumtu, jo sporta dienas nosis ''Jautrās lezbes'' (mēs jau nebijām tik nepieklājīgi, lai skaļi to izmantotu) un devīze - čjuu, čjuu (kā vilcieniņš, pie tam, rādot ierasto žestu) bija jautrības uzturētāji. Btw, mēs dabūjām 1. vietu šautriņās, 2. vietu basketbola soda metienos un 3. kopvērtējumā! Super! Bet foršākais bija tas, kā mēs atbalstījām savu pirms dažām dienām iepazīto klasi, kliedzām, dejojām un fočējāmies. Krč kārtējā ideālā diena.

Informātikas filmiņa bija fanī. It īpaši, kad tā iestrēga brīžos, kad kāds teica ''r'' :D un mēs varējām sērfot netā, yoo

Pirmā palīdzība bija diezgan šokējoša, bet arī jautra. Uzzinājām daudz ko jaunu un biedējošu. Bet pulsa pārbaudīšana un vērošana, kā acu zīlītes izplešās/saraujās bija jauka, jo Katrīna forši pateica, ka ''tev ir brūnas acis, es neko neredzu!!'' (ar sašutumu balsī) Un tas, kā mēs bijām saspiedušies, tas vsp :D

Saskarsmē bija jauki klausīties, ka mūsu grupa vislabākā :) tie: āhh! pēc katra šāda teikuma bija tik patiesi! Vismaz no manas puses! Un man patika uzklausīt komplimentus par foršajām biksēm, džemperi, matiem, smaidu. Vēl tagad atceros to Deniela sejas izteiksmi, gaidot, kad es pateikšu, ka viņam foršs smaids ;D vēl uzzīmējām foršus zīmējumus, yeah! Mns nevainīgais taurenītis pārvērtās par monstu, nais :D Sūklis Bobs uz Artas krekliņa ar bij foršs.

Latviešu valodā, kad skolotāja sāka stāstīt par pirmo erotiska rakstura grāmatu, es uzreiz ievaicājos: ''Kā to grāmatu sauca?'' tas, nez kāpēc, citus uzjautrināja.. :D tad vēl norm ar Santu ierēcām par Semka Čaumala. Uzspēlējām zeibeku ;D Nākamā latviešu val. bija tikpat jautra! Zaķīši pirtiņā deg & Māra pie pirtiņas ļoooti uzlaboja darīgo Santai.

Vēsturē puišiem radās tā tizlā ideja par zīmītēm. Vēl tgd atceros, kā viņi teica: never vaļā! Never! Un Katrīna no aizmugures: Ver!! :D

Kojās vsp, kā jau kojās, ir superīgi un jautri! Manas istabas biedrenes ir foršākās, kādas var būt! Ar Līgu vnm var parunāt, patīk, ka mums saskan viedokļi. :) Atceros foršo sarunu ar Katrīnu, Līgas draudzeni skaļrunī pa telefonu: - Čaaaau, Dagneee! - Čaaau, Karīiiin! - Jā! Jā! :D Tad vēl Līgas ''KOOOO?'' & ''Jūs esat stulbas!'' par ko es tā smējos, ka likās, ka nosmakšu. Aij, to visu foršo brīžu kojās ir tik daudz, ka es nespēju visu pierakstīt. Varbūt vēlāk kaut ko atcerēšos, tad arī uzrakstīšu.

Pēdējā saskarsme ar Ilzi blakus arī bija foršaaaa! Mani gruzčika pienākumi - galda nešana - traucēja mums saskarsmē. Un tas, kā izspēlējām visus šķēršļus vispār bija waahahahaaa :D

Sēžam informātikā. Forši, ka varam darīt, ko gribam.

Pec tam vēl 2 pirmas palīdzības un uz kojam.

Man īsti nav ko rakstīt, vienkārši sākām runāt par blogiem. :D

Un jā, man te trukst HOKEJAAA!

Vakar, 12. naktī sāku lasīt ''Bada spēles''. Biju dzirdējusi/lasījusi daudz labu atsauksmju un aptuveni zināju sižetu. Gribēju izlasīt. Bet, tā kā drīzumā sākas skola, domāju neņemt grāmatu un atlikt to lasīšanu uz kādu laiku. Bet sagadījās tā, ka bibliotēkā grāmata bija uz vietas un es to paņēmu. Un, ziniet ko? Es to ne mirkli nenožēloju!

Sēdēju līdz kādiem 2iem, lasīju, tiku līdz 54.lpp. Tas bija tik forši, tik fascinējoši, skarbi un skumji.. es nevarēju atrauties no grāmatas. Ja vien nebūtu šorīt agri jābrauc pie zobārsta, es būtu palikusi augšā un lasījusi vēl stundām... Kaut esmu izlasījusi tikai 3 nodaļas, varu pavisam droši teikt, ka šī ir MANA MĪĻĀKĀ GRĀMATA! Es to dievinuuuuuuuuuuuuuu!

Sīkie tgd 3 mēnešus pie manis. Kaitina viņi mani, bet, nu, tie jau būs tikai 3 mēneši.. un galu galā es tpt dzīvošu kojās un mājās būšu reti.

Vistrakākais, ka viņi pilnībā ieņēmuši manu datoru, tgd, ja pieeju es, tad viņiem arī vajag. Tad nu es nesēžu, tā vismaz viņus var dabūt nost. Tad, kad tieku, tad man vajag izdarīt visu, ko pa tām dienām esmu iekavējusi. Bet, nu, neko, kādu laiku jāpadzīvo ar vēl 2 bērniem, lai vsm dzīvē būtu izjutusi aptuveni, ko nozīmē mazāka māsa un brālis. Zināšu, kā tas ir.

Jācer, ka skolā ies labi, iejutīšos, cerams, ka kojās arī kopā sanāks dzīvot ar foršām meitenēm. :)

Vienīgais, kas mani uztrauc - dators un nets. Kā es varēšu dzīvot bez datora? Pirmkārt jau, mūsdienās mācības bez datora ir gandrīz neiespējamas.. otrkārt, man VAJAG HOKEJUUU! Bet, vajag pauzi no hokeja, savādāk mani vairs tas tik ļoti nevilina. Krč būs labi!

Un, jā, cerams, ka varēšu skolā piepildīt savu mazo sapnīti - spēlēt basketbolu :)

Kā es varēju būt tik akla, neredzēt, ka mani nevienam nevajag? Es domāju, ka man ir draugi, es uzticos, pieķeros, bet beigas vienmēr ir vienas un tās pašas - es palieku kā muļķe, kas iedomājusies, ka arī varu būt kādam dārga.. Es gribu būt kādam tik mīļa, ka viņam gribas pavadīt ar mani laiku, ka es esmu pirmā, pie kā viņš vērsīsies, ja jutīsies slikti vai vajadzēs palīdzību.. bet tā nekad nenotiek.. pirms manis vienmēr ir kāds cits. Visu mūžu esmu bijusi kā rezerves variants, kā otrā izvēle.. Un tas sasodīti sāp!

Dažreiz gribas domāt, kāpēc ar mani tā notiek? Ko esmu tik ļaunu izdarījusi, ka man jāpārcieš sods, šīs sāpes? Varbūt Dievs mani grib padarīt stiprāku, norūdīt īstajai dzīvei.. es ļoti ceru, ka tas ir tā.

Vakar bišku bija tāda sportiska diena - man braukāšana nez cik ilgi ar riteni, peldēšana, 50 min. trenažieris :)

Vakarā sadomājām pie Sandras skatīties filmas. 1.filmu atceros, no pārējām gandrīz neko. Bet forši bij pēc tam parunāt par visu ko, pasapņot... Īstenībā sanāca diezgan normāla nakts.

Citātiņi:

- Jau sen būtu bijis tik skaļi, ja es būtu uzslēgusi tik skaļi! (un ''dull'' sejas īzteiksme) - ierēcām :D

- Ja tu aizmigsi, es tev metīšu ar krekeriem... un tu piecelsies un būsi KREKERAINA! (devil)

Sandrai pastāstīju par kometētāju citātu basketbolā: ''Eleganta piespēle caur padusi!'' - jā, izklausās diezgan eleganti :)

We cease loving ourselves if no one loves us.

/Madame de Stael/

A friend is one who knows you and loves you just the same.

/Elbert Hubbard/

/Dalai Lama/

Friendship is a single soul dwelling in two bodies.

/Aristotle/

Action is the foundational key to all success.

/Pablo Picasso/

Defeat is not the worst of failures. Not to have tried is the true failure.

/George Edward Woodberry/

Don't go around saying the world owes you a living. The world owes you nothing. It was here first.

/Mark Twain/

A rock pile ceases to be a rock pile the moment a single man contemplates it, bearing within him the image of a cathedral.

/Antoine de Saint-Exupery/

Slikts laiks. Diemžēl.

Bet mēs atradām ko darīt. Lai cik tas neliktos nūģīgi, mēs abas gribējām paņemt no bibliotēkas pa grāmatai un izlasīt. Bet labas grāmatas.

Tomēr man grāmatas dabūšanas process likās interesantāks, nekā būs pati grāmata. Bibliotekāre, protams, bija jauka, bet to, kā viņa sarunājās ar datoru, vienkārši nevarēja neievērot un nesākt smieties. Trakāk bija man, jo es stāvēju pie galda, skatījos uz Agnesi, viņa klusi smējās.. es negribēju būt nepieklājīga, tāpēc turēju smieklus pie sevis.. tā es tur stāvēju, atspiedusies pret galdu un raustoties, bet šķiet, ka viņa to nemanīja. fjuu.

Un šodien atcerējos, ka neesmu rakstījusi neko par papagaiļveceni, kura pat šodien pamanījās būt mūsu sarunās. Tikai tāpēc, ka tajā liktenīgajā vietā, kur mēs satikām viņu, bija zēns, kas mums kko stāstīja, bet viņa mamma domāja, ka viņš to saka viņai. Gadās.

Vakar bija ļoooti laba diena!

Man veicās it visā TĀ, kā vēl nekad nebija veicies! Horoskops arī - atbilda plāniem gan man, gan Agnesei. :)

Jā, un bija forši braukāties ar riteņiem, tikai stulbi, ka tas pedālis (''nošaujies, pedāli!'' :D) visu laiku krita nost.. Bet tpt tā nabaga cilvēka izsekošana bija ļauna, bet interesanta. Ak, mēs, ļaunās ;D

Uuuun paldies, Agnes, par kārtējo foršo dienu! ;*

Visu laiku cītīgi sekoju līdzi, kas notiek ar Hawks spēlētājiem, kas būs ar Niemi...
Sagaidīju jaunumu - Niemi nepaliek ;(

Vienīgais mierinājums ir tas, ka Turco būs jaunais v-sargs, vsm būs man zināms un labs.

I'm gonna miss you, Antti!

P.S. Būs viņam jāseko citas komandas sastāvā..

Sēžu, klausos mūziku un šajā karstumā vienkārši nespēju aizmigt jau kuro nakti. Skatīšos filmu 2:40, jācer, ka būs tik laba, ka nav jānožēlo, ka būšu izslēgusi datoru.

Noskatījos stundu un 20 min. garu interviju, lai sevi nogurdinātu, bet tas laikam nav iespējams..

Labi vismaz, ka šodien aizbraucu pie Sandras, uz dīķi, mums abām bija labi (vismaz man tā likās :D)

Šeit apkopošu vairāku dienu citātus

ENJOY!

- Daniel, nedari tā, būs sūdi!

- Man jau ir 2 sūdi!

Shita fucka

Songs, kuru daudzi zina, bet ne visiem sanāk atkārtot... ooh eeh ooh aah aah walla walla bang bang ;D

Balkāni šogad atsūtījuši meitenes ar gariem, tumšiem matiem un milzīgi lielām... BALSĪM!

Vecais labais - BLAKŠČE :) :D

Džūlija ar mammu sader... nuu.. ar žurku! :D

Palūdza nomainīties Perssonu! :D

turpinājums sekos...

Pirmdien sēdēju uz celma, mežā. Biju odu, dunduru sakosta, man bija sarkani pirksti no melleņu lasīšanas un laiks bija sooo fucking karsts, ka es nespēju vairs neko padarīt. Bet bija jāgaida citi, kam gan kukaiņi nekoda un netraucēja.

Tā nu es sēdēju, vēroju kameni. Tad pie manis atlidoja mazs, zils taurenītis, kam kkas nebija kārtībā ar spārniem, tie bija kā izplūkāti. Viņš nosēdās uz trauka, kurā biju salasījusi savu litru ogu, maliņas un nemaz no manis nebaidījās. Tā nu mēs tur bijām divatā... apmēram 20 minūtes.. Pēc tam atnāca manējie un vajadzēja doties tālāk, bet taurenītis nosēdās man uz pirkstiem un nepameta mani. Dažreiz viņš pacēlās spārnos un lidoja, bet vienmēr tāpat atgriezās pie manis. Es tikai priecājos un visiem stāstīju par savu taurenīti. Viņu vērojot, man bija daaaudz laika pārdomāt dzīvi... Tagad es zinu, ka man būs vismaz 1 draugs, kas būs uz mūžu.

apziņu, ka dzīvei ir jēga man atnesa mazs, zils taurenītis :)

P.S. Man ir viņa bildes, bet es, protams, nevaru tās šeit ielikt, jo klabā nevar ielādēt savas bildes :@

Pēdējās dienās esmu tik pārgurusi, ka pat pie datora negribās sēdēt.

Šodien it kā nebija domas iet uz dīķi, bet tā kā Sandra varēja iedot Agnesei savu riteni, tad jau varētu aizbraukt.. viss sarunāts, bet sāk līt... nu, neko, gan jau citreiz!

Man ir karsti un normāli pa 2 dienām esmu iesauļojusies.. vismaz seju. :)

Bet vakar... vakar atkal bija jautri un bija lieliska diena :) mēs vnm atradīsim, par ko pasmieties un ko darīt :D

Šodiena - karsti, sliedes, garš ceļš, dzeramais uuuudens, dīķis, ''dika monstrs'', šļakstīšanās, pudiņš, mētāšanās ar pudiņu :D, peldēšana pāri dīķim, Bībers & Mensons, zemeneeees, upenes, zaļas ērkšķogas, korintes, maizītes ar desu, pēršana ar nātrēm, gliemežvāks ar gliemezi & spiedzieni, akmeņi, niršana, DAAAAUDZ smieklu un lieliska diena! :)

Krč šodien ideāli pavadījām laiku pie dīķa (lai gan lielāko daļu iekšā dīķī :D), rīt atkārtosim un maybe turpmāk tā darīsim bieži :)

Šodien bija līdz šim labākā manas vasaras diena!

Un man ir miiiiiiiiiiiiilzīgs prieks, ka varu apzināties, ka man ir tāda Agnese, kura mani saprot, kurai varu uzticēties un ar viņu lieliski pavadīt laiku! Paldies, ka tu man esi! :*

Pagājušā gada oktobrī/novembrī sāku skatīties NHL spēles.. man iepatikās Blackhawks, kas arī kļuva par manu mīļāko komandu. Protams, biju nežēlīgi priecīga, kad viņi pārvarēja vienu play-off kārtu pēc otras un beigu beigās ieguva Stenlija kausu. :) that was AWESOME! (Agnese sapratīs :D)

Un tagad... tagad mana mīļākā komanda pamazām jūk ārā, nomainās spēlētāji... Es pie viņiem biju taaaaa pieradusi, bet tagad tā būs pavisam cita komanda. Nezinu, vai man tā vēl patiks tikpat ļoti kā agrāk.. :(

                                                            GO, HAWKS, GO!