Skola. Mācības. Kojas. Vairs nav laika ieiet forumā un pierakstīt domas un visu, kas noticis, lai gan to ir daaaudz vairāk nekā citreiz. Tad nu mēģināšu uzrakstīt visu, kas notics sākot ar pirmo skolas dienu.

Skola ir reāli forša, klase - IDEĀLA! Nekad nebūtu iedomājusies, ka mani klasesbiedri būs TIIIIK forši! :)

1. septembris pagāja bez uztraukuma, iepazīstot jaunus cilvēkus un smejoties. Simboliskā balonu (uz kuriem bija sarakstītas vēlēšanās) palaišana debesīs bija smieklīga tāpēc vien, ka daži labi vilkās un beigu beigās krietni atpalika no pārējo balonu bara. Skolotāji radīja par sevi pirmos iespaidus. Vēstures skolotājam, kā jau bija gaidāms, patika izcelties. Pārsteidza S.Berezina, kas uzstājas pie skolas. 1. skolas diena pavadīta ar smaidu sejā :)

Nākamās dienas ilgojos pēc mājām, pēc ģimenes, draugiem un visiem pārējiem mīļajiem. Domāju, ka vēl neesmu gatava kojām. Bija pastāvīgs gruzis. Turējos, citu priekšā neraudāju, bet, kad aizbraucu mājās, bija tāds stāvoklis, kad nespēju beigt raudāt. It kā biju izraudājusies, bet, lai arī ko es teiktu, man par to nāca raudiens. Laikam bija sakrājies tik daudz, ka nespēju valdīt pār emocijām. Bija pat bail, ka tā tas turpināsies, bet, paldies Dievam, tiku vaļā no tā stāvokļa.

Pa vidu visam jaucās domas par pārcelšanos uz citu skolu, vai vismaz nedzīvošanu kojās.. vēlāk nespēju izlemt, ko labāk - dzīvot mājās vai kojās. Priecājos, ka beigu beigās, ar milzīgu mammas palīdzību nonācām pie saprātīgākā risinājuma - dzīvoju kojās, bet, neskaitot sestdienu un svētdienu, kādu dienu aizbraucu mājās. Pagaidām tā man ir vislabāk.

Sākās jauna nedēļa. Tagad vairs nespēju sadalīt, kādi notikumi bija kurā dienā. Bet tas nav tik svarīgi.

Iesākumā laikam par pāris skolotājiem. Patīk vēstures un pirmās palīdzības skolotāji, bet viņi pavisam noteikti nav līdzīgi. Vēstures skolotājs izrādījās ne vien jautrs cilvēks, bet arī labs sava darba darītājs un viņš runāja par hokeju! Spriežot pēc mana nika, nav grūti iedomāties, kāpēc man tas patika. Turklāt, viņš ir arī ļoti sportisks :D Savējie sapratīs, kāpēc. Pirmās palīdzības skolotāja, savukārt, bija kā mūsu čoms. Un viņa spēja tāaaaa ieinteresēt, ka stundas beigās, kad viņa prasīja, ko vēl varētu padarīt, mēs ar Artu tikai vēlējāmies dzirdēt to, ko viņa apsolījās izstāstīt citu reizi.

Angļu val. bija jauki, ka daži teica, ka apbrīno savas mammas, jo mīl viņas. Bija naaaais dzirdēt to no puišiem. :)

Ķīmijā bišku parēcām, kad pavecā skolotāja aizgāja uz laboratoriju. Viņai tur esot džakūzī, bāriņš un čaļi. Es arī gribu tur tikt iekšā! Būs kādu reizi jāmēģina ielavīties. Tikai kuššš!

Audzināšana ar klusajiem telefoniem un jautrajām lezbēm vispār norāva jumtu, jo sporta dienas nosis ''Jautrās lezbes'' (mēs jau nebijām tik nepieklājīgi, lai skaļi to izmantotu) un devīze - čjuu, čjuu (kā vilcieniņš, pie tam, rādot ierasto žestu) bija jautrības uzturētāji. Btw, mēs dabūjām 1. vietu šautriņās, 2. vietu basketbola soda metienos un 3. kopvērtējumā! Super! Bet foršākais bija tas, kā mēs atbalstījām savu pirms dažām dienām iepazīto klasi, kliedzām, dejojām un fočējāmies. Krč kārtējā ideālā diena.

Informātikas filmiņa bija fanī. It īpaši, kad tā iestrēga brīžos, kad kāds teica ''r'' :D un mēs varējām sērfot netā, yoo

Pirmā palīdzība bija diezgan šokējoša, bet arī jautra. Uzzinājām daudz ko jaunu un biedējošu. Bet pulsa pārbaudīšana un vērošana, kā acu zīlītes izplešās/saraujās bija jauka, jo Katrīna forši pateica, ka ''tev ir brūnas acis, es neko neredzu!!'' (ar sašutumu balsī) Un tas, kā mēs bijām saspiedušies, tas vsp :D

Saskarsmē bija jauki klausīties, ka mūsu grupa vislabākā :) tie: āhh! pēc katra šāda teikuma bija tik patiesi! Vismaz no manas puses! Un man patika uzklausīt komplimentus par foršajām biksēm, džemperi, matiem, smaidu. Vēl tagad atceros to Deniela sejas izteiksmi, gaidot, kad es pateikšu, ka viņam foršs smaids ;D vēl uzzīmējām foršus zīmējumus, yeah! Mns nevainīgais taurenītis pārvērtās par monstu, nais :D Sūklis Bobs uz Artas krekliņa ar bij foršs.

Latviešu valodā, kad skolotāja sāka stāstīt par pirmo erotiska rakstura grāmatu, es uzreiz ievaicājos: ''Kā to grāmatu sauca?'' tas, nez kāpēc, citus uzjautrināja.. :D tad vēl norm ar Santu ierēcām par Semka Čaumala. Uzspēlējām zeibeku ;D Nākamā latviešu val. bija tikpat jautra! Zaķīši pirtiņā deg & Māra pie pirtiņas ļoooti uzlaboja darīgo Santai.

Vēsturē puišiem radās tā tizlā ideja par zīmītēm. Vēl tgd atceros, kā viņi teica: never vaļā! Never! Un Katrīna no aizmugures: Ver!! :D

Kojās vsp, kā jau kojās, ir superīgi un jautri! Manas istabas biedrenes ir foršākās, kādas var būt! Ar Līgu vnm var parunāt, patīk, ka mums saskan viedokļi. :) Atceros foršo sarunu ar Katrīnu, Līgas draudzeni skaļrunī pa telefonu: - Čaaaau, Dagneee! - Čaaau, Karīiiin! - Jā! Jā! :D Tad vēl Līgas ''KOOOO?'' & ''Jūs esat stulbas!'' par ko es tā smējos, ka likās, ka nosmakšu. Aij, to visu foršo brīžu kojās ir tik daudz, ka es nespēju visu pierakstīt. Varbūt vēlāk kaut ko atcerēšos, tad arī uzrakstīšu.

Pēdējā saskarsme ar Ilzi blakus arī bija foršaaaa! Mani gruzčika pienākumi - galda nešana - traucēja mums saskarsmē. Un tas, kā izspēlējām visus šķēršļus vispār bija waahahahaaa :D