ielīdu šeit, jo aizmirsu jaunākajam cibiņam paroli.
Viss ir forši. pavilka uz nostaļģiju šodien. Lūk, viens no iemesliem, kāpēc dzīves gadam būtu jābūt nevis 365 dienas, bet 478 dienas garam. Klausos mīlētos trekus lāst ef emmā un vnk visu dienu dzeru alu, jo ir pavasaris, nezinu kur likt pēkšņi uzradušos enerģiju (izrādās, ka gulēt 3h naktī un vēl 4h busā kko murgot aiz sievietes ar salauzto mugurkaulu ir pilnīgi pietiekami, lai justos lietojams). Augustā uz Greifsvaldi, mazliet padzīvošos pa Kaspara Dāvida takām