Shovakar mani satrauc The Cure muuzika. veel leilaaks prieks, ka shoreiz es speeju baudiit dziivaa ierrksta skanu, kas ar mani gadaas loti reti. Uz shi prieka vilna mani veel vairaak pacel liidz shim neieveerotu video baudiishana. Arii tas man ir atklaajums: es speeju klausiities arii gabalus, kas nav no manas muuzikas oficiaalaas listes. Ye, punk rock and postpank never dies.

Shodien taapat kaa vakar loti fizikaali izjuutu probleemas ar izteikshanos. Pie rakstiishanas shodien esmu pieseedies jau vairaakkaart, bet vienmeer esmu izjutis shausmiigu atgruudienu. taada sajuut, ka shodien vareetu kaut ko pateikt, bet tad kaa priekshnosaciijums buutu ne jau tas, kas man sakaams, bet tas, vai man ir ko uzdzert virsuu un vai man ir kas taads, kas man liktu bez iiapshiem sirdsapzinas paarmetumiem pagatavot skiisteni un kaveeteis atminaas veinas cigaretes garumaa. Beediigaa kaartaa domas par atgrieshanos teevu zemee mani iipashi neuzrunaa, the cure muuzika un domas par Somiju...ak, jee, tagad jaaskataas Antuanete.

peec divaam dienaam noteiktu choleeshu franchu kara laika razhojumu, kas kluva par Franchu kino augsto dziesmu. kas taa vareetu buut? (varu veel mineet, ka filmas garums 177 min)