Piedodiet, mīļā, bet šovakar es Jums kārtējo reizi būtu stipri kritis uz nerviem. Tāpēc ir labi tā kā ir, ka jūs esat tur, ar Jāni T. un nebeidzamiem sarunu plūdiem, lai sagrābtu to, kas izsmelts un to, ko vēl varētu uzskatīt par lietas koku - atdzimušo draudzību...un es te, tepat ar savu nezin-kur-likties noskaņojumu četrās sienās, pie datora ekrāna un dievīgas mūzikas, kas ļauj aizmirsties pie noteiktu sajūtu gammas, kas liek atcerēties pat par cigareti aiz nostaļģijas, tā it kā cigarete pastiprinātu manas sajūtas par to, aka agrāk viss bija īstāks un trauslāks. Bet jūs jau mani pazīstat un vēl vairāk filmu iedarbības spēku, ja tajās kāds uzvelk dūmu...atsacīšanās būtu pielīdzināma atteikumam ielekt smaržu un sapņu jūrā...kaut kādai vājai atblāzmai no tās iespējamās paradīzes, kuras momentus tikai atsevišķos dzīves mirkļos ar dažādu lūdzekļu palīdzību mums atļauts sev atklāt...tāda burvestība...un jūs pat nezināt patieso iemeslu, kāpēc es tik sasoditi miris šorīt biju.
Tas bija no miega. tas jā, tur jums daļēji taisnība. Bet arī tad Jus varētu ar mani pastrīdēties, jo man jums ir teorija, kas būtu tā vērta, lai to paskaidrotu, bet kas jau savā pamatā arī noteikti ir kļūdaina. Atcerieties, Jūs vakar agri aizmigāt un es biju nolēmis noskatīties The Science of Sleep. Es viņu pieveicu bez lielām grūtībām, jo kad vienos devos pie miega peles, kaulos jutu vēl kūsājam jaunības možumu. Pa nakti man rādījās daudz sapņu. Prāts dikti iejaucās manos sapņos un no vienas puses traucēja man baudīt sapņu vienreizējību. bet no otras puses - paradoskālā kārtā pamodies es varēju atcerēties ne vairs pašu sapni, bet domu, kas bija tapusi prāta iejaukšanās laikā. Es domāju un brīnījos par to, ka maniem sapņiem bija gals. Viņi, protams, sākās kādā tumšā neskaidrā matērijā, bet atrada arī galu un ne jau kādā tur ierastā sapņu ķērāju tīkliņā, kurā kā tādā melnā caurumā viss pazūd uz neatgriešanos, bet pašā sapnī. Pašā sapnī bija sapņa nobeigums. sapņošanas gaitā es vienlaicīgi labi gan redzēju sapni, gan beigas....
es laikam atrados tik lielā sapņu un miega varā, ka nemitīgi atliku domu par celšanos augšā. tā bija tik jauka vāļāšanās, nekādu galvassāpju un sirdsēstu...es biju tik nevainīgi laisks, jo nebija ne sestdiena, ne svētdiena...tikai 8 garas darba stundas priekšā.
Tā nu man šodien ir izgājis. "Un Tavu māti arī" es sveicu šovakar ar vislielākajām sirds pateicībām.

Līdz rītam. man priekšā vēl viena cigarete. un kas zin' - varbūt vēl kāda desu maize ar desu vai bez maizes.