"Paldies! vai, cik tu labs!" es tik ko veel domāju, ka tie būs pēdējie vārdi, ko es šajā vakarā dzirdēšu. bet nē, tikko, pirms pusminūtes, kad es iestartēju datoru, viens no iemešanas pasākuma vēlīnajiem kolēģiem parādījās aiz virtuves sienas, kas man par lielu pārsteigumu izrādījās Jānis T., viens no lielākajiem Latvijas alus industrijas patērētājiem uutt... un es viņu ieraudzījis tā kaitinoši naivi pajautāju: "sūdīgi, ja?!" un viņš uz to ar puspavērtu muti, bet, kas pārsteidzošākais ar smaidu uz lūpām, bet varbūt nievām: "sūdīgi, jā". Nu goda vīrs, ko lai saka, un viņam vēl vēmekļi, kas bija salijuši mutes dobumā, tikko nevēlās laukā... ja pats būtu labāk iedzēris, Dievs vien zina, varbūt par tādu vīrišķibu būtu gatavs tādam arī pakaļu bučot...bet ne par to. Viņš tulaletē palika ne ilgāk par 4 min, 2 reizes dzirdēju tādu kā vieglu klozetpoda ūdens nolaišanas skaņu...pēc laiciņa, manāmi sagrīļojies, acīmredzot paspējis daudz vairāk ieņemt, nekā šķita vēl pirms 10 min, kad ar viņu pie balkona malkojām vīnu un abi manāmi mazohistiski maskulīni sprēgājām, viņš lika par sevi manīt...iznācis laukā, jāutāja: " ko tu te vēl sēdi?" uz ko es atbildēju, ka man vēl jāpasēž, lai es pats nelaistu pār lūpu un lai karuseļi mani nesanestu.

Tagad, kad sēžu pie virtuves galda, esmu piesaitīts un jūtu sevī pienākuma apziņu...un arī ne par to ir runa, šaubos vai par jebko, par ko mans nodzertais prāts spēj aizdomāties, vispār ir runa, tāpēc jūs nogurdinu ar šīm garlaicīgajām bābu runām...ak, jā bābu runas. Zemiskākais, kas var vīrieti piedzimt. šajā garajā naktī esmu izjutis pilnīgu un atdevīgu izvirtuļa prieku par runām, kas skar manus un mūsu vistuvākos draugus...pēc šādām runām es ar labpatiku pret savu grēcīgo dzvēseli gribu piekrist pēdējiem Jāņa T. šī vakara vārdiem, ko viņš teica vemšanas sakarā: "vai cik labi! Iesaku!" Un tā uz pilnu banku. es brīnos, ka viņš vēl spēj iesaistīties jaunos mūzikas projektos pirms tam nenovēmis visas garām ejošo ēku kāpņu telpas un nepaņēmis visas meitenes...bet viņš ir pieradinājies. par to es esmu drošs. Agrāk viņš vēma pēc trešā alutiņa, bet tagad arī pēc 4 aliem viņš piedāvā pusatvērto vīna paku meitenei, kura tūdaļ iet aiz omīšu izkarinātajiem veļas diegiem, lai izvemtos, kamēr viņam nekas...bet tā tas bija līdz šim vakaram...es nezinu, ko domāšu par viņu un šo jaunību. bābu runas un dvēseļu piediršanas ir iecirtušas sāpīgu robu manā līdzšinējā apziņā, jo ko nu es, es jau jau labu laiku startēju no Kārnarvonas zemes raga, lai uzlidotu debesīs visiem neaizsniedzamos prāta un dvēsēļu augstumos.