Šis apraksts ir par kādu virtuālu zemi, kas atrodas aiz trejdeviņām jūrām un zemēm kaut kur interneta pasaulē un kas man lasot nezinkāpēc kļuva arvien simpātiskāka, tad tad pavisam smieklīga un tad traģiska.

The Place of Magehunter is a gargantuan, economically powerful nation, notable for its compulsory military service. Its hard-nosed, hard-working, cynical population of 11.933 billion are ruled with an iron fist by the corrupt, dictatorship government, which oppresses anyone who isn't on the board of a Fortune 500 company. Large corporations tend to be above the law, and use their financial clout to gain ever-increasing government benefits at the expense of the poor and unemployed.

It is difficult to tell where the omnipresent, corrupt, moralistic government stops and the rest of society begins, but it juggles the competing demands of Law & Order, Defence, and Healthcare. The average income tax rate is 100%. A powerhouse of a private sector is dominated by the Arms Manufacturing industry.

Nudity is frowned upon, midnight raids drag couples from their homes in the name of decency, naturists are jailed regularly for indecent exposure, and guns are banned. Crime -- especially youth-related -- is totally unknown, thanks to the all-pervasive police force. Magehunter's national animal is the Strange Iron Beast, which frolics freely in the nation's many lush forests, and its currency is the kvlt.

Magehunter is ranked 1st in the region and 22nd in the world for Highest Police Ratios.

Diezgan murgpilns bija šis mans rīts. Atkal atsākušies garie sapņu palagu seansi, kuri ik pa laikam mani nomoka dažu rītu garumā. Šajā rītā ja nemaldos redzēju kādus trīs sapņus. Bet atminos tikai divus.
Pirmais - es redzu nežēlīgu sabiedrības krišanu, kuru iemieso kareivīgi noskaņota jauniešu grupiņa. vairāki nenosakāmas uzbūves un tautiskas piederības džeki un viena meiča. Viņi ar kaut ko stipri nav mierā. Meiča skaistā van Dammes lecienā krauj ar savu kāju te vienam, te otram džekam pa feisu un te nākamajā brīdī viņa pati krīt gar zemi kā nopļauta. Bet visu laiku viņi ir tādas modrības un trennētības pārpilni, ka spēj piecelties kā tādi kaskadieri un turpināt bīstamās izdarības, lai kameras prieksā parādītu savu atriebes pilnos sejas vaibstus. Kautiņa likumi un apstākļi man tā arī paliek neksiasdri. man ir tikai viena sajūta, ka viņi dikti izbauda šo masāžas seansu. mana sapņa kameras pievelk tuvāk un tālāk asos momentus, sviedrus un sejas vaibstus...viņi ir nežēlīgi un nežēlīgi noguruši...tā arī viņi nekad nebeidza cīnīties. bet varbūt tāpēc, ka sapņiem nav beigu
Otrais - atkal atrodos nenosakāmas sabiedrības ielokā. Lietu dabu un cilvēku vārdus vairs nav iespējams reanimēt. Tikai viena seja man pazīstama. Tā ir mana bijusī klasesbiedrene Dita, mūsu klases skaistule un gudrīte vienlaicīgi, kā tas gadās ne tikai beverlīhilzās un Saved by the bell, bet arī Latvijas skolās. Mums ar viņu ir kādi vārdi pārmijami, viņa skaisti un uzticības pilnām acīm manī raugās un smaida tieši kā maija saulīte...un tad pēkšņi manī iezogas visdziļākā nožēlas un nelabuma sajūta par likteņa pirkstu...izrādās viņa nav izaugusi...viņa ir tā pati mazā meitene, kura mani reiz 4 klasē gandrīz līdz nelabumam iegrieza uz vietējā skolas karuseļa. viņa nav izaugusi, bet viņa spriež kā meitene, ar kuru es runāju vēl pirms vairāk kā gada...viņa ir gudra, neapšaubāmi un smukiņa vēl pie tam, arī tad ja viņa mācītos 13 klasē, viņa noteikti būtu klases smukā meitene...bet viņai nav izaugušas kājas un es jūtos neerti...man pašam ļogās kājas un kādam jāizsauc ugundzēsēji, lai nepadomātu, ka manas kājas grimst kā purvā..