Karoč, es nemāku intelektuāli vai neintelektuāli lamāties, tāpēc ļaušu jums pašiem palamāties par kādu RL rakstiņu iz maija numuriņa. J.Lorencs, pēc izglītības fiziķis, stāsta par PSRS fiziķi-primadonnu Ļevu Landauu un tālāk viņš izplūst sekojošās pārdomās: "Bija vēl kāds apstāklis, ko šodien vairs reti piemin, proti - Oktobra revolūcija atrada milzīgu daudzumu jaunu talantu. Miljoniem cilvēku gāja bojā boļševiku sarīkotajā asinspirtī vai aizbēga uz Rietumiem, bet tikpat daudziem tā deva iespēju mainīt dzīvi. Jauni Lomonosovi no visām Krievijas malām devās uz lielpilsētām. Cariskajā Krievijā šie zemnieku, strādnieku vai ebreju sīkbodnieku bērni, iespējams, nekad nebūtu izrāvušies no sava sociālā stāvokļa, boļševiku apvērsums tiem pavēra iespēju iegūt izglītību, sākt karjeru komjaunatnē, partijā, čekā, arodbiedrībā, kultūrā vai zinātnē un ar laiku pievienoties augstākajai padomju nomenklatūrai. Zinātne un kultūra bija īpašs vilinājums - tās deva iespēju baudīt padomju sistēmas labumus un reizē mierināt sevi ar domu, ka "vismaz manas rokas nav aptraipītas asinīm". Tā bija cilvēces vēsturē vēl nepieredzēta sociālā dinamika, laiki, kad "ķēkša varēja pārvaldīt valsti".

Man liekas, ka ja mēs izturēsim, mēs būsim pelnījuši the Crown of Glory.