Smagas, garas un pārdomu pilnas runas no 10 līdz 6, no 7 līdz 4 un tad varbūt 12 pamošanās...mokoši, ticiet man, tajā visā mazāk dzīvības kā alus un cigarešu dūmu...ja vēlaties - uzdzeramā....vai vēlēties, lai kādreiz materializējas manas, kā man pašam labpatīkās uzskatīt, oriģinālās runas...īsāk - runas plūdi? varbūt, bet varbūt nē, iedvesmai un argumentācijas veiklībai ir jāiet roku rokā ar izsteiksmes atribūtiku vienalga no apstākļiem. bet kas mani glābj - uzmanības trūkums, regulārās atvieglošanās reizes, garlaicības māktais izkaisītais paskats....es daudz labprātāk klusētu, klausītos un turpinātu kā no rīta sācis lasīt avīzes vai grāmatas. Kas mani nodod - sirdsapziņas un draudzības pilnais apbruņojums, neskaidrās nojausmas, cik daudz es varu atļauties un kas es esmu. Nezinu, vai tas ir vajadzīgs, naftalīns pa varītēm spraucas caur visām aizmiglotajām durvju vīlītēm un aizpakotajām durvīm...pardon,es labāk pašapzinīgi un ar cienīgumu izspēlēju topošā viedā sejas vaibstus un smaidīgs izstaipu savu mugurkaulu. es sāku sev noticēt.