| ārā aiz loga nostaļģijas gadalaiks.
nekā no taa, kas ir šodiena,
un vairs neizklausās: vakar
Atmiņas ir noglabātas nebaltām dienām.
tie citi uzdrošinās
un neapjausdami drupina
mazpamazām aizmirstās pils lielos mūrus.
dzīvības piesūcinātās sūces
tērcītēs kā sēravoti ietek
nāves apdvestās jūrās,
...un noslāpst.
Domas nomirst, domas aizmirst
par sevi un par mani
un vai jebkad par tevi? |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}