Pa vidu starp nesvarīgām domām man maisās arī pavisam nesvarīgas domas, proti, par snobiem. šaubos vai šī būšana vai eksistences forma, nezinu kaa iisti to saukt, ir pelnījusi, ka tai pievērš uzmanību, lieku vai nelieku - tas viss viens, jo viņi ir kaa partizāni, kas jo dziļāk dodas mežā, jo resnāki aug. kaa reklaamas, kas visiem labi zinaams, viņi kuļ tukšus salmus, bet taapat sevi ar uzviju atpelna, jo uzrodas duraki, kuriem tieši pie rokas ir mobilais (bet kuram tad šodien nav?!)un tiiraas podziņu spaidīšanas inerces deeļ viņi iegaadaajas jauno preci.
Nu luuk, lai tiktu skaidriibaa par snobiem, praats vai praata paliekas, kaa tikko apraadiiju ar piemeeriem, nemaz nav vajadziigs, vajadziigs tikai, lai šis snobs defileetu regulaari pa vienu štraasi, un tad jau ar laiku viņu ieveeros pat kapaa guļošā Zilākalna Marta. Viss, kas snobam ir vajadziigs - taa ir nauda, nauda un veelreiz nauda. Snobam vajag to, to to, to un arii to tur pa kreisi. Diezin vai snobs labi orienteejas savaa garderobee, graamatu skapii vai interesees, kuras vismaz peedeejaa laikaa (labi -nedēļā) viņš ir uzņēmies. Bet šo mazo nepilniibiņu atvieglo skaistais fakts, ka snobs orienteejas visaa: zin, runaa, lasa, klausaas, piedalaas. Vel jaukaaks fakts, ka no snobiem biistas, viņiem ir stalta staaja un smalka, līgana gaita, nosveert valoda un izstraadaati sejas uzvešanas noteikumi sabiedriibaa, jo kaa lai to pasaka - snobs ir sabiedriibas tiigeris, lauva un gepards, bet nekad ne strauss. Viņš nekad neizaicinaas un nekad arii nepazemosies, tikai izņēmuma gadiijumos starp nosliipeetajaam standartfraazeem iesliidees kaads nejaušs - hi -hi, kas saprotams, momentaa izsauks visas sabiedriibas ažiotaažu - "ha, muusu daargais snobs nemaz nav moceklis, viņš maak arii smieties!" Snobs savukaart tikai paviipsnaas: "tie proletaarieši man atkal ir uz āķa! ja man buus labs noskaņojums, varbuut veel paķiķināšu."
Nu jaa, kaa juus redzat snobs no dabas ir apdaavinaats ar aarkaartiigu pašsavaldību, un ja taa viņam paliidz sabiedriibaa, tad privaataa dziivee taa driizaak ir kaitiiga, jo nespeeja izveeleeties starp 23 puslasiitaam dažāda žanra literatuuras vieniibaam un tikpat neierobežotaam nepabeigtiibas sajuutaam muuzikas laukaa noved pie galeejas apaatijas. Vispirms viņš atseediisies savaa iemiilotajaa aadas sofaa, paņems kleepii laptopu un ar vienu roku pamasees sava miiļuļa, kastreetaa melniiša Bucefala pakakliiti, bet ar otras rokas pirkstiem spiediis uz taustiņiem, lai Klabaa ievadiitu jauno entriju: N - E - K -A - S

Es atceros kaadu visai nožēlojamu lappusi iz manas veestures. Neviens neticees, bet agraak es biju nedzeeraajs un nepiipeetaajs, nu luuk un tieši ar to pirmo mans tajaa laikaa nenobriedušais praats tika nobriedināts. Iedzert, ai kaa iedzert, taa, ka sirds šķist uz visaam puseem, bruka klaat un pat sirds klauves pie sirdsapzinas apvainojas, jo es tak to visu dariiju apzinaati. Nu un tajaa nelaimiigajaa dienaa biju noleemis paaleeties, mazliet pielieties, nu taa kvalitatiivi kaa es miilu izteikties, nu taa, ka širmis neiet ciet - kaa savukaart citi miil izteikties. Bet vai ziniet kas no taa sanaaca? vai juus pieklaajiiba izmaaciita neintereseeties par citiem? Nelgas, juus visi, un kaa veel gribat zinaat!!! Aizbraucu uz Šlokenbeku, pagaidaam tikai ar liidzi paņemtajiem cepumiem biju nodomaajis mānīt savu izslaapuso miesu un tad jau es mierinaaju sevi - alus straumes liis kaa no paarpilniibas raga, visi smiesies un aaleesies, bet es viens kaa muumija starp pusdziivajiem staaveešu un ar savu visu analizeejoso un redziigo aci nomeeriišu kaadu meriiti. taa, lai buutu kvalitatiivi, kaa jau es saciiju. Diemzeel, diemzeel šī visuredziigaa acs mani pilniibaa pieviila - es pieleejos un kaa veel, pirmo reizi kops manas eksistences iestaašanaas šajaa dziivee es biju sevi pieteicis alkohola pasaulee. Es biju sveicinaajis šo un pagaajušos laikus ar visai cieniigu salut! Prozit! un veel visaadiem citaadiem izleecieniem. Nee, man tas jums jaapasaka - es taču pazaudeju kurpi, man sala kaa tiko no Eedenes izmestajam. es sevi tiesaaju un lamaajos pieklaajiibas fraazeem, es taksh, siveens, biju izmaaciits, un kaa veel, man pašam vairaak par visu reiba no pieklaajiibas. Mani nelaimes braali, kas bija noraudziijusies manaa visuredziigajaa acii ar lielu uzmaniibu, protams, mani izglaaba un veel peec nedeelas atstiepa uz manu faķi mugurassomu.