šodien, šodieniņ braucu pie draugiem vai arī ar draugiem uz Carnikavu. punkts un veel mazliet - nojausmas taadas, ka laiks vareetu ari turpmaakaas divas dienas turpinaat slapinaat manus bikšu galus, buutu jaapaķer liidzi lietussargs, kaada jaķele, bet man jau ir tikai 2 žaketes un meetelis. ja mani aktiivaakie dienasgraamatu lasiitaaji ir tik ļoti noilgojušies peec kaadiem quiziem, tad es varu tepat uz vietas noorganizeet kaut ko tamliidziigu: biedri, komunisti, jaunie stahanovieši un uzpuutiigie dididenti jautaajums taads: kaa man buut? Ko man vilkt muguraa: melnu žaketi, dzeltenu žaketi vai melno meeteli? uzklausiišu visus, protams, nevaru galvot vai speešu pieņemt visus variantus, ar to reeķinieties... taalaak - esmu izsists no ierindas, atkal viss taads puspabeigts - doma palikusi karaajamies ar kaajaam gaisaa, sikspaarņu dziives telpa kļūst ar vien nospiedošāka, bet man kaa par nelaimi tepat uz zemes vieglaak nekļūst...es domaaju par to, ko eediišu, ko eediišu peec nedeeļas un vai es eediišu arii peec meeneša. man vienkaarši nepatiik šī nedrošības sajuuta - nu būs vai nebūs, dzviiniiši vai triiniites? Nu pilniigs marazms. nav garlaiciigi, nemaz, nemaz.

man ir veel interesantaak nekaa tai vecajai, nu ja gribat dzirdeet - zilo kaaju veenu iipšniecei, Annas tantei, kas dziivo pavecaa un noplukušā plušķu maajaa blakus Kargina kunga stuura eekai, kuras fasaade izrotaata ar divaam ģipša sieviešu kailfiguraam. pašu Karginu veel neesmu saticis, bet šo Annas tanti esmu redzeejis vaigaa tieši peedeejaas divas dienas. Viņas mieru tpastaaviigi trsucee preteejaas maajas straadnieki, kuri kaa vienmeer vai nu izliekas, ka straadaa vai arii tiešām nestraadaa un smēķē, nu gluži taads pats scenaarijs kaa muusu faķa viir.tauletes remontstraadniekiem. Nu un peedeejos divus riitus, kopš man ir radusies luste iegriesties šai šķersielaa, es vienemer uzduros šai Annastantei, kas pastiepusi caur durvju spraugu savus meerinstrumentus, dod komandas saviem kaķiem, dažreiz arii straadniekiem un visbeidzot arii garaamgaajeejiem. Un ziniet, ko viņa man teica, kad es viņu taa sķietami nevilšus kautriigi uzluukoju ? - "tu nedabuusi manu maaju!" Nu taa aptuveni.

šodien es viņu vairs neuzluukoju.