VD: Man ir taada sajuuta, ka es kaut ko daru nepareizi, esmu ievaariijis ziepes un tagad nevaru atklaat, kur tiesi. man vajadziigs vismaz kaut kaads pavediens..

Veņa: atkal TU, ziepes, ziepes, ziepes, ziepes. DIRSA tu esi. Tas tu esi! Neprasi man taadus jautaajumus! Tu tacu zini, ka dziive kaa katorga ir veina un vieniigaa, es, protams, neatbildu par taam šmuceem, kas atgadiijaas ar žīdiem, žīdiniem, žīdelīšiem, bet vispaar... ja vienreiz tur nonaac, atpakalceļa nav. Domaa ko gribi par savu dziivi, kaut vai nokluusti Nirnbergas tiesaa un peec tam 6 stundas diennaktii kalpo saviem karcera biedriem, daliities vajag !

VD: Nu labi. (pazemiigi) Man jau vispaar nepatiik tik tiesa valoda, bet..jaa, es esmu DIRSA, dazreiz esmu bijis arii DIRSAA LIIDEEJS...
Veņa: Pag, pag, ej ar savaam gaudu dziesmaam uz Guadeamus, es tev neesmu nekaads papuciitis!

VD: Labi.

Veņa: kas labi? (manaami uztrauksts)

VD: Nekas. (joprojaam pazemiigi). Man tikai vajadziigs taads kaa saciit pauerliftings, nu tobiš, kas taads, kas mani paceltu spaarnos, nu zini to reklaamu, kur....

Veņa: (nepacietiigi)es neskatos reklaamas, principaa! un principaa, tu mani saac garlaikot! Bet ja no tiesa tev vajadziigs tas pofigs vai kaa vinu tur sauca... tad aizej ar puikiņiem reizi, divas reizes, kaut vai četras reizes pacilaat hanteliites. Tur buus gan dušiņa tavam sakarsušajam praatam, gan fiziskais - tavaam atslaabusajaam rudmiesiiteem. Un visbeidzot - baņa- muusu maamuliite, olimpiešu kalve, skurbuma noņēmēja - tu taksh nebuusi kaut kaads Če, ko! Uzkuuko?!

VD: (nolien stuurii un pie sevis apņemas vairs nekad nerunaat ar tik emancipeetiem biedriem) (Un kopš taas dienas VD bija noleemis vairs nekad nerakt bedri, kuraa vins jau seedeeja).