nesaprotu so laiku taapat kaa to, kaapeec kakis vienmeer gribeejis kaut ko nomest veel un veel, bet nekad neaiztiks uuden sglaazi vai teejas kruuzi. Kaapeec strunts par visu citu, tikai ne par to uudens glaazi, pret kuru kadam tur bezdomas dziivniekam ir aizdomiiga pietaate. Arii laika tipam ir savs jociigais atspeeriena punkts un raaduisusa garums, kuraa tas 360 graados un ne vairaak vai mazaak ietvers vienu noteiktu diapazonu. AAsrpsu taa kaut vai puspasaule, galvenais, ka aplis ir piepildiits un laiks ir nsoleedzies sevii. Vai es atrodos aarpus taa visa, vai esmu meems aculiecinieks, kuru pilsoniskaa sabiedriiba ir absorbeejusi kaa visas citas antikristiigaas sabiedriibas un taas elementus. varbuut neesmu norakstaams, tikai nosleedzies pats savos 360 graados un neesmu gatavs pienemt passaglabaasanaas noluukos, ka mans tveeriens var buut raupjaaks jeb viiriskiigaaks, taads, kas kaa iepriekseejaas nakts sapnii iekaro pusi pasaules, ir tik lojaals idejai un apsviediigs, ka nepazaudee savu ieroci un saikni ar ideju pat saguustiisanas briidii. varbuut arii esmu lojaals, bet kam? kaadai patiesi dieviskai izdvestai cilveeka idejai...?, bet te jau taa skaade kaa visi antikristi atziimeejusi -Dievs tacu nestaigaa pa zemes virsu?! mees cilveeku suga esam patiesi noteiceeji paar savu laika ratu un nojausmu pard naakamiibu. Kaada taa buus? - mees ceram uz neko, tuksu balsinaatu klusumu un opijisku trankvilitaati. Muuziigaa neesamiiba buus muusu naakamiiba un pagaajiiba. un kaada man sajeega par neesamiibu kaa esamiibu jeb esamiibu kaa neesamiibu? es labaak ticu un esmu, jo ticu vaardu nsoleepumainajai varai,- dariit visu saskanaa ar pasu, Patiesiibu,- kas veel cietaak iekalta muuziibas valnii neka Ehnatona priesteru sazveernieciskaa riiciiba uz cileveces viena no pasaules briinumiem.