Nav jau tā, ka pilna sirds, vnk ir ko teikt pa ilgiem laikiem. 2.treniņš pēc fakin illness. Un pirmo reizi man bija tā, ka man šķiet, ka es izlidoju ārā no ķermeņa un neredzu, nejūtu un nedomāju neko. Tāda kā attīrīšanās. Tik labi. Bet tagad atkal ir viss pa vecam - galva sāp, domas pilna galva. Jau atkal. Jā, es esmu mainījusies, to es saprotu uz sevi skatoties, taču varētu pieteikties tas, kas mani mainījis, jo es nezinu. Es vispār zinu tik maz. Taču patikt es sev patīku, jo es esmu iemācījusies uzsļaut sūdiem manā dzīvē. Atziņa: lai vai kā, tieši mūsos jau ir tas spēks. Viss. Es dodos sapņot savus neģēlīgos sapņus. Ā, jā, pēc 3sek es jau atrubīšu savu uztveri. Un tas tāpēc, ka es esmu kuce. Bet arī tādām miegs svarīgs. Čērs! Good night and goodbye. Viss viena alga man. Pha.
feeling: |
Gandrīz būtu dirsā, bet nē. |
my music: |
Eņģelīgās pēdējo dienu asaru dziesmas. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}