Hesus! Take the wheel!

Ļoti interesanti mani dzīve būs izmācījusi.
Pēdējā laikā paziņu lokā ienākuši tik daudzi cilvēki, kas protams, rezultējas to iepazīšanā un izzināšanā.

Man par lielu pārsteigumu, filmu scenāriji, kuros līšana dibenā citiem karjeras/panākumu dēļ ir pat ļoti patiesi arī dzīvē.
Sašķobīja manu uztveri nedaudz.
Tas, ka augstākstāvošajiem ar slaidu šļūcienu tiek laists tieši ānītī ir normāli. Tā skaitās centība. Nevajag pierādīt sevi ar darbiem, vienkārši pārdod savu dvēseli. Es uzreiz šitos ļautiņu norakstu. Un tad šie nesaprot, kapēc es tik distancēts.
Skatoties filmu par steroīdiem, īsti nevarēju piekrist apgalvojumam, ka dzīve spiež un panākumus grib sasniegt visi, tādēļ arī tiek lietoti 'roīdi sportā. Protams, lielākā daļa to uzskata par amorālu un nosodāmu rīcību, bet paskatoties plašāk, arī es sāku domāt par to, ka, ja ne vien tie blakusefekti, tas ir tīri normāls variants. Ko darīt tiem, kas grib būt lieliski sportisti, bet vecāku gēni neļauj? Kapēc šmaukšanās un triki ir nosodāmi tikai sportā?
Piemēram, nesen pļāpāju ar ex-kursabiedr-čaļiem. Alpha brain pasūtījuši. Kas, zemnieka vārdiem sakot, ir smadzeņu darbības uzlabotājs. Tipa faster RAM, ok? Iedomājos, ka man ir diezgan apgrūtinoši raiti izteikties zinātniskiem terminiem, laika sevi uzlabot nav, baigās vēlmes arī nē, bet šādas tabletes, ļoti iespējams, vienkārši mani uzlabotu šajā ziņā. Un tas skaitās normāli. "Ai, tās jau tikai tabletes, lai smadzenes raitāk darbotos". Bet savā ziņā tas taču ir vēl trakāk. Es smagu darbu runātprasmes izkopšanai aizstātu ar tabletēm pa pārdesmit dolāriem mēnesī.

Nezinu, vienkārši bēdīgi skatīties uz to, kā dzīve spiež cilvēkus. It īpaši pēdējā laikā nākas dzirdēt tizlu diršanu, lai tik gūtu sev labumu. Es ļoti ceru, ka trusīši zaļā pļavā un Ziemassvētku vecītis atkal twistos manu izpratni, bet pa lielam, brīžiem gribās ļoti atklāti pasūtīt dažus cilvēkus dirst.