Sapnī piedalījos kaķu cīņās - turi rikās kaķi, skrien pie cita cilvēka, kaķi viens otru skrāpē, līdz kāds nobeidzas. Tie, kas nobeidzas, tiek mesti čupā un tiek ņemts nākamais. Ir dīvaini pamosties un izjust tik reti pretīgu riebumu pret sevi. Piemigu vēl un no mirušo kaķu čupas izvilku mazu, rudu kaķēnu. Tad es viņu baroju un sapnī jutu to, ka es esmu viņam parādā mīlestību. Kaķēns, atlabis, ieguva melnu spalvu krāsu, apmēram šitāds:
Tas noteikti bija simbolisms, ka lielu pāridarījumu var piedot, bet ne aizmirst.
Visticamāk man šādi sapņi rādās, jo Ievas kaķis man mēģināja izskrāpt aci. Murrājās un spēlējāmies (kas nekad nenotiek, jo tas kaķis nemīl, kad viņu čubina un bužina), pagriezos lai runātos ar kaķa saimnieci, un hops, ar ķepu acī. Paspēju pievērt un pie acs tāds caurumiņš palika. Varbūt kaut kas atspīdēja no loga. Varbūt tiešām - tas kaķis ir vnk ļauns.
Ok, par ko jāparunā - par Štrombergu, jeb kā man patīk teikt - Štrombi (kas norāda uz to, ka mēs esam baigie čomi, tāpat kā prezidentu var saukt par Valdžu vai Andžu). Darbā noskatijāmies pusfinālus, aizgāju uz treniņzāli, pie fināliem jau satupāmies pie administratores, visi baigi priecīgi par uzvaru. Bija tāds karstumiņš - tiešām būs?!? Un ir. Citi ļoti priecājās kliedzot un dauzot lietas troksnim, arī man bija patiess prieks, kāda man parasti nav, fanojot par sportistiem. Varbūt tāpēc, ka viņa bilde karājās pie sienas, kamēr es trenējos. Pirmā doma - būs jāapskata interneta komentāri. Rekur izgriezumi no TVNet pirmajām 3 komentāru lapām
Trešā lieta - dzīvokļa meklējumi. Valmierā tas ir kā spēlēt loteriju. Nauda ir, darbs ir, vēlme dzīvot ir - normāla dzīvokļa un laika nav. Aizej uz apskati, kontakts normāls ar saimnieku, otrie skatāmies, nē, atbildēšot nākamajā dienā. Sieva atbrauc uz valmieru palīdzēt vīram izvēlēties, atnāk vēl kkādi cilvēki, atdod tiem uzreiz. Katru dzīvokli, kas parādās, dienas laikā apskatās 500 reizes. Un cik vēl iet skatīties... Kaut kāds pilnīgs marazms. Dzīvot pirmskara laika koka mājā ar iepuvušiem grīdas dēļiem arī īsti negribās. Turklāt pa kādiem 80 latiem :DDD
Tas noteikti bija simbolisms, ka lielu pāridarījumu var piedot, bet ne aizmirst.
Visticamāk man šādi sapņi rādās, jo Ievas kaķis man mēģināja izskrāpt aci. Murrājās un spēlējāmies (kas nekad nenotiek, jo tas kaķis nemīl, kad viņu čubina un bužina), pagriezos lai runātos ar kaķa saimnieci, un hops, ar ķepu acī. Paspēju pievērt un pie acs tāds caurumiņš palika. Varbūt kaut kas atspīdēja no loga. Varbūt tiešām - tas kaķis ir vnk ļauns.
Ok, par ko jāparunā - par Štrombergu, jeb kā man patīk teikt - Štrombi (kas norāda uz to, ka mēs esam baigie čomi, tāpat kā prezidentu var saukt par Valdžu vai Andžu). Darbā noskatijāmies pusfinālus, aizgāju uz treniņzāli, pie fināliem jau satupāmies pie administratores, visi baigi priecīgi par uzvaru. Bija tāds karstumiņš - tiešām būs?!? Un ir. Citi ļoti priecājās kliedzot un dauzot lietas troksnim, arī man bija patiess prieks, kāda man parasti nav, fanojot par sportistiem. Varbūt tāpēc, ka viņa bilde karājās pie sienas, kamēr es trenējos. Pirmā doma - būs jāapskata interneta komentāri. Rekur izgriezumi no TVNet pirmajām 3 komentāru lapām
Trešā lieta - dzīvokļa meklējumi. Valmierā tas ir kā spēlēt loteriju. Nauda ir, darbs ir, vēlme dzīvot ir - normāla dzīvokļa un laika nav. Aizej uz apskati, kontakts normāls ar saimnieku, otrie skatāmies, nē, atbildēšot nākamajā dienā. Sieva atbrauc uz valmieru palīdzēt vīram izvēlēties, atnāk vēl kkādi cilvēki, atdod tiem uzreiz. Katru dzīvokli, kas parādās, dienas laikā apskatās 500 reizes. Un cik vēl iet skatīties... Kaut kāds pilnīgs marazms. Dzīvot pirmskara laika koka mājā ar iepuvušiem grīdas dēļiem arī īsti negribās. Turklāt pa kādiem 80 latiem :DDD