Biju uz filmfestifāla dokumentālās skrīningu. "Injustice".
Sēžot pirmajā rindā, blakus cilvēkiem, kuru radiniekus noslepkavojusi policija, un pēc tam klausoties stundu garā diskusijā, esmu galīgi nokusis. Tādu tripu nevar noķert ne ar ko citu, kā pilnu telpu ar cilvēkiem, kas gatavi iet piketos par 20 gadus veciem notikumiem.
Pilnīgs PR bullshits beigās sanāca.
Cilvēki asarām acīs runā par to, kā policija nogalina aizturētos cilvēkus. Pārsvarā - melnādainos.
Un tad aģitē cilvēkus doties protestos un palīdzēt filmas veidotājiem.
Pasaulē vienmēr ir bijuši sūdi un viņi būs. Organizācijas, kas mēģina ko labot - apsveicu, malači, veiksmi turpmākajā darbībā.
Cilvēki, kas mēģina izrādīt savu jūtīgumu un online pārposto bildes, kur cilvēkiem vajag palīdzību un pavērš to par šausmu traģēdiju - ejiet dirst. Es šodien 3 stundas jutu līdzi un uzklausīju cilvēku sāpes. Man nevajag atnākt mājās un redzēt maza, mirstoša bērna bildi ar zemtekstu - neesi pidarass, Tev nemaz nav žēl? Noziedo naudu.
Atceros, kā vienreiz saņēmu sirdi plostošu ķēdes vēstuli, kur vajadzēja zvanīt uz numuru, lai palīdzētu jaunietim attīstīt savu sapni kļūt par profesionālu motokrosa sportistu, bet nebija naudas ekipējumam un sponsorēt neviens netaisās. Ja gribiet patiesi palīdzēt, pierunājat to "vienu procentu" noziedot.
Viss, bļa. Ceturtdien vēl divas tādas. Pēc kārtas. Rīt - visu dienu darbs un būšu savam priekšniekam pa 4 dienam nopelnījis 1500 mārciņas.
Es uzskatu, ka tas ir pietiekami liels ieguldījums cilvēces labā, tā kā atlikušos manas dzīves daļu neuzbāžaties ar "lūgumiem palīdzēt". Jo, lai arī pēc šī teksta es varētu izlikties kā baigais bezsirdis, man patiesībā katru reizi tiek sabojāta diena pie šāda ieraudzīta bēdu stāsta, tāpēc arī tik naidīgi.
p.s.
Jā, esmu īgns, antisociāls darba vecis. Cheers!
Sēžot pirmajā rindā, blakus cilvēkiem, kuru radiniekus noslepkavojusi policija, un pēc tam klausoties stundu garā diskusijā, esmu galīgi nokusis. Tādu tripu nevar noķert ne ar ko citu, kā pilnu telpu ar cilvēkiem, kas gatavi iet piketos par 20 gadus veciem notikumiem.
Pilnīgs PR bullshits beigās sanāca.
Cilvēki asarām acīs runā par to, kā policija nogalina aizturētos cilvēkus. Pārsvarā - melnādainos.
Un tad aģitē cilvēkus doties protestos un palīdzēt filmas veidotājiem.
Pasaulē vienmēr ir bijuši sūdi un viņi būs. Organizācijas, kas mēģina ko labot - apsveicu, malači, veiksmi turpmākajā darbībā.
Cilvēki, kas mēģina izrādīt savu jūtīgumu un online pārposto bildes, kur cilvēkiem vajag palīdzību un pavērš to par šausmu traģēdiju - ejiet dirst. Es šodien 3 stundas jutu līdzi un uzklausīju cilvēku sāpes. Man nevajag atnākt mājās un redzēt maza, mirstoša bērna bildi ar zemtekstu - neesi pidarass, Tev nemaz nav žēl? Noziedo naudu.
Atceros, kā vienreiz saņēmu sirdi plostošu ķēdes vēstuli, kur vajadzēja zvanīt uz numuru, lai palīdzētu jaunietim attīstīt savu sapni kļūt par profesionālu motokrosa sportistu, bet nebija naudas ekipējumam un sponsorēt neviens netaisās. Ja gribiet patiesi palīdzēt, pierunājat to "vienu procentu" noziedot.
Viss, bļa. Ceturtdien vēl divas tādas. Pēc kārtas. Rīt - visu dienu darbs un būšu savam priekšniekam pa 4 dienam nopelnījis 1500 mārciņas.
Es uzskatu, ka tas ir pietiekami liels ieguldījums cilvēces labā, tā kā atlikušos manas dzīves daļu neuzbāžaties ar "lūgumiem palīdzēt". Jo, lai arī pēc šī teksta es varētu izlikties kā baigais bezsirdis, man patiesībā katru reizi tiek sabojāta diena pie šāda ieraudzīta bēdu stāsta, tāpēc arī tik naidīgi.
p.s.
Jā, esmu īgns, antisociāls darba vecis. Cheers!