02:15 pm
Ja es varētu izvēlēties savu gada dziesmu, es izvēlētos par labu vārdiem
I Will Always Love You. Pat, ja tas ne vienmēr atbilst patiesībai, šajos vārdos ir gaišums, un tikai ar to es vēlos pamosties baltos un aukstos janvāra rītos, kas drīz vien iestāsies. Tagad, kad esmu tik nogurusi no visa, kas ir mana dzīve, no visiem sarūgtinājumiem, kas bijuši šogad, no cilvēkiem, kas likuši man vilties un tiem, kurus esmu pievīlusi pati, kad esmu it kā sastingusi šajā mirklī, no kura neredzu izeju, es gribu atcerēties tikai to tīrību, kas piemīt tai vienīgajai ticamajai domai, kas caurauž tavu prātu rītos, kad pamosties un pirmajā mirklī vēl neatceries, kas esi un kas ir tava dzīve. Bet tomēr atceries spēju mīlēt, savu paša spēju mīlēt kādu... kaut ko... varbūt dzīvi, varbūt cilvēkus.
02:56 pm
Patiesībā es gaidu janvāri. Es vienmēr gaidu janvāri. Es gaidu to pelēko pļurzu, kas seko visam šim. Svētki ir pārāk krāšņi priekš manis. Svētki iešķeļ nepiepildītā aizas, kā ar nazi sagriežot nogatavojušos arbūzu. Tie vienmēr nāk un saārda labi kopto ikdienu, un laba daļa gada sākuma paies, lai to sakoptu, lai to atkal salabotu. Es zinu, ka mēs izdzīvosim daudz pelēcības, daudz dzīvot negribēšanas un nepatikas pret atkušņu sanesumiem, tomēr janvāra tuvums mani nomierina. Un, re,
tā es to iztēlojos, janvāri, kā gandrīz vienmēr manā dzīvē, vientuļu, bet tas ir skaudrums, ko es pazīstu.
