07:40 am
Visvairāk es patiesi esmu nogurusi. Mana roka, iežņaugusi dūrītē metamos kauliņus, bezspēkā nedaudz nolaižas, atveras, un skaitļi aizripo projām, visa mana dzīve aizripo projām.
07:09 pm
Man sagādāja prieku mazie Provansas ciemati Liberonu abās pusēs, ko savā nodabā apbraukāju ikdienā, mācīdamās dzīvot, dzīvi vērojot, izjūtot un izsmaržojot, ne tai kalpojot.
Vienlaikus biju pārtraukusi rakstīt, jo Latvijā jutos kā trimdā. Un trimdā, kā zināms, atmirst dzīvā saikne ar valodu. Manai valodai bija aizvērts avots. Tad kālab patiesi nedoties prom? Trimda Latvijā vai trimda pasaulē — kāda starpība?
Bet es zinu, ka talants mīlēt ir gandrīz nepanesams Sīzifa darbs.
Gundega Repše "Dzelzs apvārdošana. Smagais metāls III"