09:17 pm
Es atnāku mājās un nometu ādu. Ir deviņi ar kaut ko vakarā.
(Jaunietis autobusā, ļoti apaļš jaunietis, visu ceļu lasījis apbružātu, biezu grāmatu, nostājas pie izkāpšanas durvīm un izvelk cigarešu paciņu. Brīdi viņš ieskatās man acīs, un tajās nav nekā. Nekādas izteiksmes. Tikai es esmu nogurums un tagad es aizsmēķēšu. Uz mirkli man tik šausmīgi gribas būt viņam.)
09:40 pm
Šorīt
Čakiela līst man cauri. Un pilsēta, smagpelēkā agra sestdienas rīta pilsēta. Un vakardienas mieles. Vai varbūt visas mana mūža vakardienas kā bez svara jūrā peldošas ūdenszāles, kas izskalotas krastā kļūst sausas un neglītas. Es esmu
Lady Folly. Manas acis ir atvērušās ledaina strauta plūsmā. Manas acis ir atvērušās. Tās ir vaļā. Uz aiz tām iecementēta mana
second hand dvēsele.