nothing but the sky

December 29th, 2011

02:23 pm

Katrreiz, kad kārtējoreiz noskatos visus Gredzenu pavēlniekus pēc kārtas, mani pārņem sajūta, ka esmu atkal atcerējusies īstās dzīves vērtības jeb to, ko es patiesībā vēlos. Tomēr šī sajūta vienmēr ir viegli plīvojoša un izgaistoša, kā mirāža, kā asfalts karstā vasaras dienā, virs kura dejo izgarojumi. Man mutē paliek tikai savāda, nesaprotama pēcgarša, kas lēnām izplēn pelēko dienu seriālā. Tad es sevi mierinu ar tādu naivu un muļķīgu domu, ka kādreiz dzīvē pienāks īstais pagrieziens vai atnāks īstais cilvēks, un visas nejaukās un nodevīgās šaha figūras sastumsies atpakaļ uz saviem lauciņiem. Tomēr bez šīs domas man nebūtu nekā.

03:01 pm

Izveseļojies. Aizej iepirkties. Nopērc sev pelēku džemperi un biezas zeķbikses. Un kādu pieklājīgu somu beidzot. Ļauj, lai dzīve skalojas tev gar potītēm. Galu galā tam, vai tu esi vai neesi iekrampējusies karuseļa sēdeklī, nav nekādas nozīmes. Kādudien tu attapsies, kaut kad janvārī, februārī vai martā, ka pēkšņi esi kļuvusi caurspīdīga, un viss šis ūdens- atkušņa peļķes un kailo koku ķeburi- tev vienkārši līst cauri. It kā tevis te nemaz nebūtu. Tā notiek katru gadu. Tu zini.
Powered by Sviesta Ciba