11:32 am
Diena, kā vienmēr, ir sākusies bez manis. Sastūmusi debesīs tumsnēji zilus mākoņu plankumus un izpludinājusi sauli bālganu tālumā aiz kokiem. Varbūt es sacietēju līdzīgi kādam Murakami varonim. Tas sākas kaut kur krūtīs vai plaušās. Es uzlieku plaukstu un jūtu, ka dzīve ir sabiezējusi kā veca krāsa bundžā.
Kad braucu 6.tramvajā, es reizēm nojaušu sevī izplatāmies indi- dzīvotgribas un atsvešinātības īpašo maisījumu. Kaut kā spalgi tas atbalsojas manās asinīs. Ziemā gaisā plīvo retas sniega pārslas, un vecas, melnā tērptas sievas ir sastājušās rindā zem pareizticīgo baznīcas kupoliem. Rudenī lapas ir savēlušās Krusta baznīcas pakājē kā garu, neķemmētu matu pakulas.
02:22 pm
Aizeju līdz upei un brīdi pastāvu tās malā, skatoties tumšajā, neizdibināmajā straumē. Vējš kādā dārzā smagi cilā vecus skārda gabalus, ceļa vidū knosās ruds kaķis, apkārt klīst suņi. Šoseja izdala nepārtrauktu dobju šņākoņu. Kad eju prom, jūtu, ka manās acīs ir ierāpusies tā zvērīgā izteiksme, ar kuru es skatos visam cauri. Tobrīd nopriecājos, ka esmu uzlikusi saulesbrilles, un neviens to neredz. Ielas, pa kurām eju, un ēkas, kas paslīd garām, ir no maniem sapņiem. No tiem, kuros es kaut kur bezjēdzīgi klīstu, nekur nenonākot.
Novembrī gaiss ož pēc aizejošā.
Drīz iestāsies ziema, un saulei piemitīs tāda garša, it kā tā rietētu visu dienu.
02:51 pm
Cashback (2006) un
Pride & Prejudice (2005) ir filmas, ko es savādu iemeslu dēļ skatos visai bieži. Varbūt tie ir pāris skati, kas ir manī apmetušies uz dzīvi- aiz autobusa loga garāmslīdoša ainava ar tiltu un miglas vāli saullēktā.