01:13 pm
Toreiz, kad novembra beigās braucu prom, uz ziemu apsētie rapšu lauki vietām bija uzziedējuši. Pelēka diena un dzelteni ziedi. Šosejas malā sabiruši vilkābeļu augļi. Bagātīgi. Kaudzēs. Un lauki, kas šķita noguruši. Noguruši kā es.
Es tik ļoti negribēju nekur braukt, līdz nagu galiem, sāpīgi.
01:30 pm
Man atkal ir tā sajūta, kas pirms pāris gadiem ap šo laiku. Es pat varu atrast ierakstu dienasgrāmatā-
Es zinu, ka atkal būs vasara. Kvēlojošais maijs, piesardzīgais jūnijs, smacējošais jūlijs un ilgpilnais augusts. Un tad decembris, kails, bez saules un bez sniega. Pa melniem ceļiem slīd skumjas mašīnas, un cilvēki pazūd tumsā. Kā tagad.
Es šausmīgi baidos no Ziemassvētkiem. Pēdējos gados. Un bailes mani žņaudz visu decembri.
01:39 pm
Joprojām sapņoju par lietuslāsēm Isajeva pirkstos. Skaistus, melnbaltus sapņus. Bezgalīgus. Līdz vienpadsmitiem rītā.