10:50 am
Garlaicība barojas no manis, un es no tās.
Mans cietums ir piebiris pilns ar čiekuriem un skujām, un vēja saplosītiem ziediem.
Es klausos dziesmu, kurā ir vārdi London is fucked, katrreiz tos izdzirdot, es domās pamāju ar galvu. Man vienmēr ir patikuši vienkārši, nepaplašināti apgalvojumi.
04:06 pm
Dažreiz es vēlos, kaut prastu zīmēt. Kaut kādā ziņā zīmēšana man vienmēr ir šķitusi aristokrātiska (laika nokaušanas metode). Tomēr es neprotu. Izpūrusi, neaizsaitētā halātā, noķēzītiem pirkstiem es sēžu gultā starp papīra strēmelēm un cenšos iezīmēt sev galvā gliemezi. Beigās zīmējums no manis aizbēg, palienot zem skapja.