nothing but the sky

February 7th, 2006

02:07 pm

 Skatos, kā pliekanas saules klāti jumti ieelpo debesis un šodiena atirušām piedurknēm vējā tvarsta vecas vīzijas. Interesanti ir, klausoties dziesmu, to tieši pārtulkot- un es nekad netieku iekšā tavā sirdī. Bet vispār- garlaicība ir dzīves bohēma. Iedomājieties- saule, kas gaisā izceļ putekļus, tukša laika kulšanās, gaismēnu rotaļu reibums.

02:18 pm

Neko aizkustinošu es nerakstīšu. Mana dzīve nav aizkustinoša. Tā ir kā vecs sniegs, kas truli dirn uz zemes un zīmē uz sevis saules pleķus kā ķēmus uz audekla.

Es esmu ziema. Tāds ir mans dzīvesveids. Infantils miers.

Powered by Sviesta Ciba