TU spēj. A tu vari sabiedrībai kopumā kaut vai to otro un trešo palīdzēt kaut kā efektīvāk, nevis ar reliģiju?

Teātri vajag, lai tiem, kas domā paši ar savu galvu, būtu pārliecība, ka arī tie, kas ar domāšanu neaizraujas, tomēr sekos kaut kādiem paredzamiem nosacījumiem. Un jo absurdāks pamaatpamatojums, jo mazāk iespēju, ka kāds mazliet domājošs spītīgais izdomās iemeslu, kāpēc uz viņu kaut kādi universālie nosacījumi neattiecas.

Tā arī ir tā reliģiju fīča - superefektīvs, neapstrīdams un tā īsti neatspēkojams pamatojums.
Savukārt tie, kas spēj gan iekšēji apstrīdēt 'neapstrīdamo un neatspēkojamo' gan turpināt daudz maz normāli funkcionēt sabiedrībā - lūk tie tad arī būs tie, kas spēj patstāvīgi, bez teātra tikt galā arī ar pārējiem personīgajiem domāšanas uzdevumiem.

Nu tas tā, ļoti attālināti skatoties.