Vidusskolai salidojuma saviesīgā daļa tika atcelta, jo nepieteicās pietiekams skaits absolventu, lai nosegtu rezervēto telpu izmaksas.
Nezinu, vai viņiem tā bieži gadās, bet neviens neuzdod jautājumu, kāpēc pieteicās tik maz, t.i., apmēram tik, cik katru gadu absolvējas.
Lai nu kā salidojums ir kaut kāda senils pasākums.
Vispār nesaprotu jēgu uz to ierasties, jo tagad jau izlielīties par saviem panākumiem un sekot līdzi citu neveiksmēm var izmantojot sociālos tīklus. Un pazaudētos biedrus arī var meklēt turpat.
Pārējos bijušos klases biedrus mēs taču satiekam tāpat bez salidojumiem!
Pie skolotājas arī var aiziet paciemoties tāpat (nezinu gan vai viņa pēc visiem šiem gadiem vēl atceras, ja man tā ir vienīgā audzinātāja, tad viņai es esmu viens no 200-300 vai cik skolēniem tur mūžā skolotājai sanāk "audzināt")
Nezinu, vai viņiem tā bieži gadās, bet neviens neuzdod jautājumu, kāpēc pieteicās tik maz, t.i., apmēram tik, cik katru gadu absolvējas.
Lai nu kā salidojums ir kaut kāda senils pasākums.
Vispār nesaprotu jēgu uz to ierasties, jo tagad jau izlielīties par saviem panākumiem un sekot līdzi citu neveiksmēm var izmantojot sociālos tīklus. Un pazaudētos biedrus arī var meklēt turpat.
Pārējos bijušos klases biedrus mēs taču satiekam tāpat bez salidojumiem!
Pie skolotājas arī var aiziet paciemoties tāpat (nezinu gan vai viņa pēc visiem šiem gadiem vēl atceras, ja man tā ir vienīgā audzinātāja, tad viņai es esmu viens no 200-300 vai cik skolēniem tur mūžā skolotājai sanāk "audzināt")
lielais (reizi 10 gados) salidojums bija ko vērts! Gan oficiālā, gan neoficiālā daļa. Satikos, parunāju ar cilvēkiem, kurus sen nebiju redzējis, bet par draugiem uzskatu.
ReplyEs agrāk arī nebiju drošs, bet tagad saprotu, pat ja bijuši tie 200 skolnieki uz dažiem mēnešiem, vairumu atceras. Var jau būt pelēkās peles ar izcilām spējām, bet tie ir mazākumā, labi ja 10%, pārējos atceras.