Viss jau ir izdomāts un izmēģināts.
Ir tāds Square Foot gardening [bevāre: lapas izvēlne Faierfox nestrādā korekti]. Wikipedījas kopsavilkums.

"This gardening method has been employed successfully in every region, including in deserts, on high arid mountain plateaus, in cramped urban locations, and in areas with polluted or high salinity soils."

Es tādu ierīkotu uz terases, ja kaimiņi nebūtu snobi - tie ir tie cilvēki, kas uzskata, ka ēdiena audzēšana ir priekš nabadzīgajiem un bagātie to pērk lielveikalā. Un savās lauka mājās ir izvākuši sakņu dārzu, tā paša iemesla dēļ, un noalgojuši ainavu arhitektu daiļdārziņa ierīkošanai, kur lielāko daļu aizņem mauriņš. Izņēmums, protams, ir taimiņu mātītes nārstošanas laikā - ikrus var ķert, ne pirkt veikalā. Un tad gan jau tie kaimiņi izteiktu piezīmes, atauktos uz apsaimniekošanas līgumu un ar paceltu snīpi vazātos apkārt savus armani tīšērtos.

Bet - man domāt pusi balkona, kuri parasti ir norobežoti no mūždien neapmierināto kaimiņu acīm, kādā mikrorajonā varētu pārvērts par dārziņu -- tik īsto debespusi - piepacelt līdz balkona malām, lai saule tiek klāt un lieta darīta :) To pašu gan var darīt ar podiņiem, ko ticu, ka daudzi arī dara, un tādas kastes kā skvērfūtgārdeningā ir tikai mārketings, bet hm -- neesmu ievērojusi, ka visi balkonos audzētu puķkāpostus. Jo - ja vien netaisa baigos tusiņus, kur visiem jāiet uz balkona uzsmēķēt vai vienkārši ietusēt [kas tas ir? :)] balkonu pusplatībā varētu atļauties kādu dārziņu.

Vēl var skatīt - vertical garden

, un microgardening.

Hm.. tas viss liekas tik pašsaprotami, ka nesaprotami, kāpēc tam iedots īpašs nosaukums :)