Dziļais miegs
Artis Svece, filosofs
Miega pētnieki vienmēr uzsver, ka attiecības ar miegu katram var būt ļoti individuālas. Laika gaitā esmu iepazinis savu miega/nomoda ritmu. Pirms pusnakts iet gulēt parasti nav vērts. Ja esmu apzinīgs, aizmiegu līdz vieniem. Tomēr pa īstam miegs nāk virsū ap diviem. Ja ir jāstrādā pa nakti, šis laiks ir visgrūtākais. Bet, ja izturu (vai, teiksim, pamostos pie datora), varu moži darboties līdz četriem. Tad gan jāiet gulēt. Ja dzīvojos ilgāk, nevaru iemigt. It sevišķi, ja ir noteikts laiks, kad jāceļas. Šādās reizēs briesmu signāls ir pirmais vilciens. To dzirdu ap sešiem, un tas nozīmē, ka aizmigt, visticamāk, neizdosies.
Ir cilvēki, kas miegu ierindo augstāko baudu vidū. To var saprast. Miegs ir salds. Protams, ja nav caurs. Tomēr man vienmēr ir žēl iet gulēt. Pat tad, kad pilnīgi noteikti tas ir jādara, jo, teiksim, agri jāceļas. Man gribas kaut vai piecas minūtes vēl paskatīties TV vai DVD vai kaut ko palasīt. Tas nenozīmē, ka es kaut ko patiešām noskatos vai izlasu. Diezgan bieži gadās iesnausties ar grāmatu rokās. Dažkārt tā uzkrīt man uz sejas, bet vispār es varu kādu laiku nogulēt, turot grāmatu (aizvērto) acu priekšā. Reflekss laikam.
No iepriekš teiktā var viegli saprast, ka piederu pie tiem cilvēkiem, ko latviešu tauta dēvē par "pūcēm". Viena "pūču" īpašība ir personības dalīšanās. Vismaz komiķis Sainfelds seriālā ar nosaukumu Sainfelds apgalvoja, ka viņā mitinās "vakara cilvēks" un "rīta cilvēks". Vakara cilvēks vienmēr gatavs vēl mazliet uzdzīvot, palikt nomodā nedaudz ilgāk. Eh, ko nu tur daudz — kādu stundiņu palasīšu! Bet rīta cilvēks vēlas, kaut varētu pagulēt vismaz piecas minūtes ilgāk, un lād vakara cilvēku par viņa bezrūpību un bezatbildību. Tomēr mainīt neko neizdodas, jo rīta cilvēks vakara cilvēku nekad nesastop.
Amerikas Nacionālais miega fonds iesaka pieaugušam cilvēkam gulēt astoņas deviņas stundas diennaktī. Jāsaka gan, ka zinātnieku viedokļi šeit atšķiras, katrā ziņā miegs, kā jau teicu, tiek uzskatīts par gana individuālu lietu. Teiksim, britu TV viktorīnā Quite Interesting (QI), kas specializējas zinātniskos, bet maz zināmos faktos, raidījuma vadītājs Stīvens Frajs atsaucās uz pētījumu, kurā secināts, ka dzīves ilgumu palielina 4—7 stundu ilgs miegs, bet samazina astoņu un vairāk stundu miegs. Mazguļošo slavenību vidū var minēt Margarētu Tečeri, kas laikā, kad viņa bija britu premjere, gulējusi tikai piecas stundas diennaktī. Varbūt šāds dzīvesveids ietekmējis viņas pašreizējo veselības stāvokli, proti, žurnālisti apgalvo, ka viņas priekšstats par apkārt notiekošo brīžiem ir visai neskaidrs.
Nevajag zinātnieku pētījumu, lai noteiktu, ka vairākumam cilvēku ar piecām stundām miega nepietiek, vismaz ne ilgu laiku. Tomēr izskatās, ka modernā darba dzīve prasa arvien lielāku stundu skaitu. Rezultāts ir savdabīgs jet–lag — bioloģiskais miega/nomoda ritms nesakrīt ar vēlamo darba dzīves ritmu. Tu nekad neesi savā laika joslā. Tā arvien vairāk amerikāņu "balto apkaklīšu" ceļas piecos sešos, lai nokļūtu darbā pirms oficiālās darba dienas sākuma un varētu mierīgi pastrādāt. New York Times raksta (11.III 2007.), ka tajā pašā Amerikā arvien vairāk laulāto iekārto sev atsevišķas guļamistabas. Nevis tāpēc, ka būtu problēmas ar seksu, bet tāpēc, ka dienas laikā viņi ir tik pārguruši, ka vismaz naktī vēlas netraucēti atpūsties. Būvnieki paredz, ka 2015.gadā 60% tipveida māju tiks būvētas ar divām saimniekiem domātām guļamistabām. Beidzot varēs kārtīgi pagulēt.
Artis Svece, filosofs
Miega pētnieki vienmēr uzsver, ka attiecības ar miegu katram var būt ļoti individuālas. Laika gaitā esmu iepazinis savu miega/nomoda ritmu. Pirms pusnakts iet gulēt parasti nav vērts. Ja esmu apzinīgs, aizmiegu līdz vieniem. Tomēr pa īstam miegs nāk virsū ap diviem. Ja ir jāstrādā pa nakti, šis laiks ir visgrūtākais. Bet, ja izturu (vai, teiksim, pamostos pie datora), varu moži darboties līdz četriem. Tad gan jāiet gulēt. Ja dzīvojos ilgāk, nevaru iemigt. It sevišķi, ja ir noteikts laiks, kad jāceļas. Šādās reizēs briesmu signāls ir pirmais vilciens. To dzirdu ap sešiem, un tas nozīmē, ka aizmigt, visticamāk, neizdosies.
Ir cilvēki, kas miegu ierindo augstāko baudu vidū. To var saprast. Miegs ir salds. Protams, ja nav caurs. Tomēr man vienmēr ir žēl iet gulēt. Pat tad, kad pilnīgi noteikti tas ir jādara, jo, teiksim, agri jāceļas. Man gribas kaut vai piecas minūtes vēl paskatīties TV vai DVD vai kaut ko palasīt. Tas nenozīmē, ka es kaut ko patiešām noskatos vai izlasu. Diezgan bieži gadās iesnausties ar grāmatu rokās. Dažkārt tā uzkrīt man uz sejas, bet vispār es varu kādu laiku nogulēt, turot grāmatu (aizvērto) acu priekšā. Reflekss laikam.
No iepriekš teiktā var viegli saprast, ka piederu pie tiem cilvēkiem, ko latviešu tauta dēvē par "pūcēm". Viena "pūču" īpašība ir personības dalīšanās. Vismaz komiķis Sainfelds seriālā ar nosaukumu Sainfelds apgalvoja, ka viņā mitinās "vakara cilvēks" un "rīta cilvēks". Vakara cilvēks vienmēr gatavs vēl mazliet uzdzīvot, palikt nomodā nedaudz ilgāk. Eh, ko nu tur daudz — kādu stundiņu palasīšu! Bet rīta cilvēks vēlas, kaut varētu pagulēt vismaz piecas minūtes ilgāk, un lād vakara cilvēku par viņa bezrūpību un bezatbildību. Tomēr mainīt neko neizdodas, jo rīta cilvēks vakara cilvēku nekad nesastop.
Amerikas Nacionālais miega fonds iesaka pieaugušam cilvēkam gulēt astoņas deviņas stundas diennaktī. Jāsaka gan, ka zinātnieku viedokļi šeit atšķiras, katrā ziņā miegs, kā jau teicu, tiek uzskatīts par gana individuālu lietu. Teiksim, britu TV viktorīnā Quite Interesting (QI), kas specializējas zinātniskos, bet maz zināmos faktos, raidījuma vadītājs Stīvens Frajs atsaucās uz pētījumu, kurā secināts, ka dzīves ilgumu palielina 4—7 stundu ilgs miegs, bet samazina astoņu un vairāk stundu miegs. Mazguļošo slavenību vidū var minēt Margarētu Tečeri, kas laikā, kad viņa bija britu premjere, gulējusi tikai piecas stundas diennaktī. Varbūt šāds dzīvesveids ietekmējis viņas pašreizējo veselības stāvokli, proti, žurnālisti apgalvo, ka viņas priekšstats par apkārt notiekošo brīžiem ir visai neskaidrs.
Nevajag zinātnieku pētījumu, lai noteiktu, ka vairākumam cilvēku ar piecām stundām miega nepietiek, vismaz ne ilgu laiku. Tomēr izskatās, ka modernā darba dzīve prasa arvien lielāku stundu skaitu. Rezultāts ir savdabīgs jet–lag — bioloģiskais miega/nomoda ritms nesakrīt ar vēlamo darba dzīves ritmu. Tu nekad neesi savā laika joslā. Tā arvien vairāk amerikāņu "balto apkaklīšu" ceļas piecos sešos, lai nokļūtu darbā pirms oficiālās darba dienas sākuma un varētu mierīgi pastrādāt. New York Times raksta (11.III 2007.), ka tajā pašā Amerikā arvien vairāk laulāto iekārto sev atsevišķas guļamistabas. Nevis tāpēc, ka būtu problēmas ar seksu, bet tāpēc, ka dienas laikā viņi ir tik pārguruši, ka vismaz naktī vēlas netraucēti atpūsties. Būvnieki paredz, ka 2015.gadā 60% tipveida māju tiks būvētas ar divām saimniekiem domātām guļamistabām. Beidzot varēs kārtīgi pagulēt.
Publicēšanas datums: Piektdiena, 2007. gada 27. aprīlis.
Rubrika: (2. lpp.)