mums pie vecajām mājām, visīstākajā rīgas nomalē, bija lielisks veikals-bārs, tur cauru diennakti sēdēja visādi, viens par otru labāki. viņiem patika komentēt garāmgājējus. par mani viņi izteica aizdomas, ka es esmu jehoviete (jo ģērbjos melnā), bet laikam par ulvs, īsti neatceros, - to, ka no tāda zeņķa nekāds īstais zvejnieks nesanāks. viņi bija mīļi! un bieži lūdza mārtiņas uzspēlēt viņiem kko uz ģitāras.