Londona
Sun 12.02.06 | 04:08
mood: null
music: None
Ar Londonu bija tā -
nekas tik dižs , lai rakstītu savā žurnālā, bet man tāds bezmiega pļurkstamais garīgais, so
atskaite:
biju Tate Modern, kurš tā kā laicīgās mākslas muzejs būtu, kurš ierīkots bijušā fabrikas ēkā [nu bet, protams] vienā no diviem :) Temzas krastiem. Salīdzinot ar Berlīni, šajā muzejā bija maz instalāciju (Londona visu laiku tika salīdzināta ar Berlīni, tāpēc, ka ceļojumi ir diezgan analoģiski, abi nedēļas ziemas `brīvlaikā`). Toties bija Dali un Pikaso.
Runājot par Dali un Pikaso - County Hall, turpat kur London Eye (ar kuru arī, protams, braucām, tomēr mēs nebijām tūristu `iecienītajā` Tisso muzejā, jo maksāt par kaut kādām vaska figūrām 25 mārcīnas ir stulbi [no offence]) bija Dali un Pikaso izstāde. Protams (atkal) Dali gleznas tur nebija, jo tās jau izkaisītas pa pasauli. Izstādē bija dažādi Dali zīmējumi dažām grāmatām un skulptūras ar viņa klasikajām absēstībām dažādos paveidos - `izkusis` pulkstenis, sieviete ar atvilknēm, un jā vēl kas bija..
No Pikaso bija vēl mazāk, protams, nevienas gleznas, bet bija paklājs ar `viņa` sievieti un kaut kādi apgleznoti trauki..
Piebilstot vēl kaut ko par London Eye - kvait okei, bet laiks bija diezgan miglains. Tāds tas bija gandrīz vienmēr, tikai vienu dienu bija saulīte aiz mākoņiem.
Ja jau par laikapstākļiem - kad ieradāmies, tad bija zem 0, bāc, bijām gaidījuši, ka būs kādi +10 :), bet nekas. Toties no londoniešiem neko nevarēja saprast - cik daži staigāja apģērbušies, tik citi kaili. T.i., bija tādi puisīši, kuri mierīgi staigāja bez virsjakas, tikai savā koledžstila džemperītī, un meitenītes, kuru kurpītes knapi varēja nosaukt pa kurpītēm, drīzāk par plāksni zem pēdas. Es šo fišku nesapratu. Iespējams, ka viņi nepamana, ka ārā ir mīnusos; jo tā laikam ir tikai dažas dienas. Kad devāmies mājup, tad jau bija kļuvis krietni siltāks - pie 9. Tā lūk.
Vēl bijām Science Museum, kas varēja būt interesantāks - krietni interaktīvāks. Bet nu jā. Bērniem jau būtu ko darīt. Vēl es domāju - kā manu attieksmi pret zinātni iespaidotu šāda muzeja teiksim ikgadējs apmeklējums bērnībā. Domājams, ka pozitīvi, jo tik un tā tur viss ir pasniegts informatīvāk un uzskatāmāk (man patīk lietas redzēt) nekā iekš LV teritorijas (te tāda muzeja vispār nav) un pamatskolas stundām. Bet briti mierīgi var aiziet un paskatīties kā izskatās visādi dzinēji, minēji un kā tiek būvēta skaitļošanas mašīna pēc Čārzla Bebidža plāniem (18. or so gadsimtā Čārlzam nepietika līdzekļu, lai to uzbūvētu). Starp citu viens eksemplārs jau ir uzbūvēts. Strādā. Tiesa diezgan lēni - aritmētiskās operācijas skaitļo 6 sekundes (ja atmiņa neviļ).
Hm.. vēl bijām dažos muzejos, vazājāmies pa pilsētu, iestaigājām klubos / bāros. Es personīgi biju tikai vienā - Camden Town rajonā, kur dīdžejs spēlēja regeju un apmeklētāji stūrī pīpēja zāli. Gribējām jau kādu džeza pasākumu, bet mūsu plānošanas un informētības statuss to neļāva atrast. Tajā pašā Camden Town bija Jazz Cafe, kur tonakt spēlēja kādu Bugi Woogie (neapmeklējā, protams). Daļa no mūsu kompanijas bija aizdevušies uz Koko turpat Camden Town rajonā, ko raksturoja kā Depo iekš Nacionālā teātra (pēcāk redzēju ēku - tā tiešām varētu būt). Tovakar publika esot biju nenormāli stilīga , tomēr visādas jocīgas lietas (lasi: narkotikas) tikušas piedāvātas ik pēc 10 minūtēm. Savukārt citu vakaru, kad nogājām garām pie ieejas stāvēja cita pastaka cilvēki :(, bet tad arī mūsu mērķis nebija Koko.
Vēl kas - es nepārbaudīju, bet saka, ka krutākais indie klubs esot vārdā "Roxy" (hehe). Vēl gribējām doties uz Brixton Academy, bet tad mūs pabiedēja vietājais Londonas latvietis/Latvijas londonietis, sakot, ka tas ir viens no bīstamākajiem L rajoniem, daudz melno esot. Tā kā tas bija diezgan tālu no mūsu apmešanās vietas un bija ļoti vēls, tad izlēmām šo pasācienu izlaist.
"Minstry Of Sound" ir ūber alless - tur netiekot piedāvāts alkohols un ieejas ir tikai biedriem vai kaut kas tāds. (par biedru varēja kļut, piesakoties dažas dienas iepriekš vai līdzīgi )Nu tip, mēs tur negājām :).
Hm.. turpinot par to pašu Camden Town - tas tāds rajons diezgan tuvu centram, bet izskatās kā viens liels tirgus. Ielās ir visādi mazi veikaliņi, kur, šķiet, ka var nopirkt visu. Protams, izvēle ir ap 1000reiz lielāka kā Latvijas ūķos. Es, piemēram, iegādāju pieklājīgas kedas par saprātīgu cenu un tādas kādas gribēju, nevis kādas piedāvā LV veikali (šķiet, pa visu rīgu ir 10 dažādas kedas ar slimīgu cenu)
Tomēr pēc 2-3 h vazāšanos par to rajonu man kļuva slikti , tā kā iepirkšanās nav man īpaši tīkama nodarbe. Bet nu dažām meitenēm jau patika.
Hm. Es nebiju Hyde parkā.
Laikam būs jābrauc vēl uz Londonu.
Par cenām -
pēc šodienas Sestdienas Londona ir tikai 7. dārgākā pilsēta pasaulē, t.i., vismaz uz planētas zemes (haha, kas par joku) (pirmā ir Oslo). Jūtami dārgāks latvietim ir ēdiens. Bet var izdzīvot. Var arī dažas dienas noziedoties un ēst McDonald/Hersburger/vai kā tur no poundSaver ēdienkartēm, tomēr tas varētu būt diezgan liels grēks, tā kā pilsēta piedāvā dažādas virtuves, kuras mātes zemē neatrast.
Par transportu runājot - ērtākās/lētākās biļetes izvēle sākumā var šķist varen sarežģīta,
bet pamata būtība ir tāda , ka tagad modē ir Oyster karte - plastikāta gabaliņš, ko vienreiz jānopērk par 3 mārciņām un tad sanāk braukt vislētāk. Ja normāli single ticket maksā 3 mārciņas, tad ar Oyster karti tas sanāk 1 - 1.5 mārciņas atkarībā no zonas (95% gadījumu mums sanāca 1. zona, vienbrīd bija 2. zona; tās arī ir tās pa 1.5 mārciņām). Oyster kartei var piesaistīt dienas biļetes, vairāku dienu biļētes, mēnešu biļetes, utjpr. Arī tas sanāk lētāk nekā pirkt parastās biļetes. Teiksim uz vienas dienas biļeti izdodas ietaupīt 50 pensus :D/ 4.90 vietā maksājot 4.50.
Ja vien nav iegādāta bērna Oyster karte, tad karti var aizdot radam/draugam/paziņam/ienaidniekam. Karti var arī reģistrēt kā sev piederošu (noder, ja pazaudē/nozog, lai pierādītu piederību).
Lētums šķiet slēpjas faktā, ka nevajag tērēt resurus biļešu ražošanai - ir tikai viena karte (derīguma termiņa nav.. ) un to vajag tikai uzpildīt. Uzpildīt var dažādi - metro stacijās ar kredī(debet?)kartēm, skaidro naudu caur automātiem vai pie kasītēm (vienas dienas karti piesaistīt oyster caur automātu šķiet, ka nevar, var tikai 7dienu+; tāpēc jāiet pie kasieriem),veikalos, kur ir norāde, ka var uzpildīt :), var arī internetā caur maksājuma kartēm (tad arī vajag piereģistrēt karti).
Tranportam visērtāk izmantot metro, lai gan, ja ļoooti gribas baudīt Londonsa skatus, var braukt divstāvīgajos , sarkanajos busiņos, bet tad ir jārēķinās ar sastrēgumiem uz ielām.
Hm.. protams, lidojām ar Ryanair, vai kā viņu tur. Atšķirībā no šīs kompānijas lidojumiem uz Helsinkiem vai Frankfurti, nolaišanās notiek diezgan tuvu pašai Londonai - ar vilcienu 45 minūtes. Ar autobusu - neatceros. Bet autobuss bija 2reizes lētāks kā vilciens (7 mārciņas pret 15). Iegādājoties return biļeti sanāk 10 mārciņu starpība.
Pati ryanair lidmašīna ir kā ikaruss, diezgan sastpiests. Un pat tās 2.5h lidmašīnā var būt diezgan garlaicīgas. Kaut vai tāpēc, ka nav kur nolikt kājas :D.
Ja nu noder.
Ak, jā, pēc atgriešanās dažas dienas nevarēju atgūties. Mums vēl tāls ceļš ejams.
nekas tik dižs , lai rakstītu savā žurnālā, bet man tāds bezmiega pļurkstamais garīgais, so
atskaite:
biju Tate Modern, kurš tā kā laicīgās mākslas muzejs būtu, kurš ierīkots bijušā fabrikas ēkā [nu bet, protams] vienā no diviem :) Temzas krastiem. Salīdzinot ar Berlīni, šajā muzejā bija maz instalāciju (Londona visu laiku tika salīdzināta ar Berlīni, tāpēc, ka ceļojumi ir diezgan analoģiski, abi nedēļas ziemas `brīvlaikā`). Toties bija Dali un Pikaso.
Runājot par Dali un Pikaso - County Hall, turpat kur London Eye (ar kuru arī, protams, braucām, tomēr mēs nebijām tūristu `iecienītajā` Tisso muzejā, jo maksāt par kaut kādām vaska figūrām 25 mārcīnas ir stulbi [no offence]) bija Dali un Pikaso izstāde. Protams (atkal) Dali gleznas tur nebija, jo tās jau izkaisītas pa pasauli. Izstādē bija dažādi Dali zīmējumi dažām grāmatām un skulptūras ar viņa klasikajām absēstībām dažādos paveidos - `izkusis` pulkstenis, sieviete ar atvilknēm, un jā vēl kas bija..
No Pikaso bija vēl mazāk, protams, nevienas gleznas, bet bija paklājs ar `viņa` sievieti un kaut kādi apgleznoti trauki..
Piebilstot vēl kaut ko par London Eye - kvait okei, bet laiks bija diezgan miglains. Tāds tas bija gandrīz vienmēr, tikai vienu dienu bija saulīte aiz mākoņiem.
Ja jau par laikapstākļiem - kad ieradāmies, tad bija zem 0, bāc, bijām gaidījuši, ka būs kādi +10 :), bet nekas. Toties no londoniešiem neko nevarēja saprast - cik daži staigāja apģērbušies, tik citi kaili. T.i., bija tādi puisīši, kuri mierīgi staigāja bez virsjakas, tikai savā koledžstila džemperītī, un meitenītes, kuru kurpītes knapi varēja nosaukt pa kurpītēm, drīzāk par plāksni zem pēdas. Es šo fišku nesapratu. Iespējams, ka viņi nepamana, ka ārā ir mīnusos; jo tā laikam ir tikai dažas dienas. Kad devāmies mājup, tad jau bija kļuvis krietni siltāks - pie 9. Tā lūk.
Vēl bijām Science Museum, kas varēja būt interesantāks - krietni interaktīvāks. Bet nu jā. Bērniem jau būtu ko darīt. Vēl es domāju - kā manu attieksmi pret zinātni iespaidotu šāda muzeja teiksim ikgadējs apmeklējums bērnībā. Domājams, ka pozitīvi, jo tik un tā tur viss ir pasniegts informatīvāk un uzskatāmāk (man patīk lietas redzēt) nekā iekš LV teritorijas (te tāda muzeja vispār nav) un pamatskolas stundām. Bet briti mierīgi var aiziet un paskatīties kā izskatās visādi dzinēji, minēji un kā tiek būvēta skaitļošanas mašīna pēc Čārzla Bebidža plāniem (18. or so gadsimtā Čārlzam nepietika līdzekļu, lai to uzbūvētu). Starp citu viens eksemplārs jau ir uzbūvēts. Strādā. Tiesa diezgan lēni - aritmētiskās operācijas skaitļo 6 sekundes (ja atmiņa neviļ).
Hm.. vēl bijām dažos muzejos, vazājāmies pa pilsētu, iestaigājām klubos / bāros. Es personīgi biju tikai vienā - Camden Town rajonā, kur dīdžejs spēlēja regeju un apmeklētāji stūrī pīpēja zāli. Gribējām jau kādu džeza pasākumu, bet mūsu plānošanas un informētības statuss to neļāva atrast. Tajā pašā Camden Town bija Jazz Cafe, kur tonakt spēlēja kādu Bugi Woogie (neapmeklējā, protams). Daļa no mūsu kompanijas bija aizdevušies uz Koko turpat Camden Town rajonā, ko raksturoja kā Depo iekš Nacionālā teātra (pēcāk redzēju ēku - tā tiešām varētu būt). Tovakar publika esot biju nenormāli stilīga , tomēr visādas jocīgas lietas (lasi: narkotikas) tikušas piedāvātas ik pēc 10 minūtēm. Savukārt citu vakaru, kad nogājām garām pie ieejas stāvēja cita pastaka cilvēki :(, bet tad arī mūsu mērķis nebija Koko.
Vēl kas - es nepārbaudīju, bet saka, ka krutākais indie klubs esot vārdā "Roxy" (hehe). Vēl gribējām doties uz Brixton Academy, bet tad mūs pabiedēja vietājais Londonas latvietis/Latvijas londonietis, sakot, ka tas ir viens no bīstamākajiem L rajoniem, daudz melno esot. Tā kā tas bija diezgan tālu no mūsu apmešanās vietas un bija ļoti vēls, tad izlēmām šo pasācienu izlaist.
"Minstry Of Sound" ir ūber alless - tur netiekot piedāvāts alkohols un ieejas ir tikai biedriem vai kaut kas tāds. (par biedru varēja kļut, piesakoties dažas dienas iepriekš vai līdzīgi )Nu tip, mēs tur negājām :).
Hm.. turpinot par to pašu Camden Town - tas tāds rajons diezgan tuvu centram, bet izskatās kā viens liels tirgus. Ielās ir visādi mazi veikaliņi, kur, šķiet, ka var nopirkt visu. Protams, izvēle ir ap 1000reiz lielāka kā Latvijas ūķos. Es, piemēram, iegādāju pieklājīgas kedas par saprātīgu cenu un tādas kādas gribēju, nevis kādas piedāvā LV veikali (šķiet, pa visu rīgu ir 10 dažādas kedas ar slimīgu cenu)
Tomēr pēc 2-3 h vazāšanos par to rajonu man kļuva slikti , tā kā iepirkšanās nav man īpaši tīkama nodarbe. Bet nu dažām meitenēm jau patika.
Hm. Es nebiju Hyde parkā.
Laikam būs jābrauc vēl uz Londonu.
Par cenām -
pēc šodienas Sestdienas Londona ir tikai 7. dārgākā pilsēta pasaulē, t.i., vismaz uz planētas zemes (haha, kas par joku) (pirmā ir Oslo). Jūtami dārgāks latvietim ir ēdiens. Bet var izdzīvot. Var arī dažas dienas noziedoties un ēst McDonald/Hersburger/vai kā tur no poundSaver ēdienkartēm, tomēr tas varētu būt diezgan liels grēks, tā kā pilsēta piedāvā dažādas virtuves, kuras mātes zemē neatrast.
Par transportu runājot - ērtākās/lētākās biļetes izvēle sākumā var šķist varen sarežģīta,
bet pamata būtība ir tāda , ka tagad modē ir Oyster karte - plastikāta gabaliņš, ko vienreiz jānopērk par 3 mārciņām un tad sanāk braukt vislētāk. Ja normāli single ticket maksā 3 mārciņas, tad ar Oyster karti tas sanāk 1 - 1.5 mārciņas atkarībā no zonas (95% gadījumu mums sanāca 1. zona, vienbrīd bija 2. zona; tās arī ir tās pa 1.5 mārciņām). Oyster kartei var piesaistīt dienas biļetes, vairāku dienu biļētes, mēnešu biļetes, utjpr. Arī tas sanāk lētāk nekā pirkt parastās biļetes. Teiksim uz vienas dienas biļeti izdodas ietaupīt 50 pensus :D/ 4.90 vietā maksājot 4.50.
Ja vien nav iegādāta bērna Oyster karte, tad karti var aizdot radam/draugam/paziņam/ienaidniekam. Karti var arī reģistrēt kā sev piederošu (noder, ja pazaudē/nozog, lai pierādītu piederību).
Lētums šķiet slēpjas faktā, ka nevajag tērēt resurus biļešu ražošanai - ir tikai viena karte (derīguma termiņa nav.. ) un to vajag tikai uzpildīt. Uzpildīt var dažādi - metro stacijās ar kredī(debet?)kartēm, skaidro naudu caur automātiem vai pie kasītēm (vienas dienas karti piesaistīt oyster caur automātu šķiet, ka nevar, var tikai 7dienu+; tāpēc jāiet pie kasieriem),veikalos, kur ir norāde, ka var uzpildīt :), var arī internetā caur maksājuma kartēm (tad arī vajag piereģistrēt karti).
Tranportam visērtāk izmantot metro, lai gan, ja ļoooti gribas baudīt Londonsa skatus, var braukt divstāvīgajos , sarkanajos busiņos, bet tad ir jārēķinās ar sastrēgumiem uz ielām.
Hm.. protams, lidojām ar Ryanair, vai kā viņu tur. Atšķirībā no šīs kompānijas lidojumiem uz Helsinkiem vai Frankfurti, nolaišanās notiek diezgan tuvu pašai Londonai - ar vilcienu 45 minūtes. Ar autobusu - neatceros. Bet autobuss bija 2reizes lētāks kā vilciens (7 mārciņas pret 15). Iegādājoties return biļeti sanāk 10 mārciņu starpība.
Pati ryanair lidmašīna ir kā ikaruss, diezgan sastpiests. Un pat tās 2.5h lidmašīnā var būt diezgan garlaicīgas. Kaut vai tāpēc, ka nav kur nolikt kājas :D.
Ja nu noder.
Ak, jā, pēc atgriešanās dažas dienas nevarēju atgūties. Mums vēl tāls ceļš ejams.