| Nu ko gan pasākt |
[Sep. 19th, 2010|01:54 am] |
Šodien galīgi besīga diena sanāca.
Visu laiku nāk bimba. Sajūtas tik stulbas.
Sapņoju par kaut kādu Krēslas + Betmena cienīgu sižetu. Vāks, pilnīgākais.
Nevaru Viņu izmest no galvas. Tik fakin ļoti gribas piederēt. Atmiņas
Labi, zinu, nav labi gausties un žēloties. Bet vai tad tas ir tik slikti paskumt, un par to pastāstīt citiem, jo cik gan ilgi to visu zarazu var krāt sevī iekšā izliekoties ka man iet labi, un ka man nekas nesāp.
Ai. Ar cilvēkiem kā ar bitēm. Bites pat ir laimīgākas. Viņas vada viens instinkts visu mūžu.
Atgriežoties pie sevis žēlošanas - Čiepa pat gulēt uz manis negribēja. Man bija šoks. Jo parasti viņa ieritinās uz cilvēka un noņem sāpi, bet šoreiz? Velns viņu zin. Lai gan, varbūt viņa ar to savu aiztīšanos parādīja ka man nav par neko jāgruzās, ķipa - ka nav tā vērts. A ja nu es viņā negribu klausīties? Un nē - es viņu nežmurīju lai viņa paliktu.
Es gribēju lai vasara ātrāk beidzās jo tad varbūt visiem tā melnā svītra beigsies, bet kā izrādās - nē. Varbūt jābeidzas 2010. gadam? Dzīvosim, redzēsim. |
|
|
| |
[Sep. 19th, 2010|07:52 pm] |
| [ | Current Music |
| | The White Stripes - I Just Don't Know What To Do With Myself | ] |
Man tiešām ir nežēlīgas saskarsmes problēmas ar ļauniem cilvēkiem. Ne tieši ar tur baigajiem ļaundariem, bet nu tādiem - pasaules cilvēkiem. Kurus vada - ''Pirmais nāk pirmais maļ'', ''Pasaule ir kartupeļu lauks, kurš lielāks cūka tas vairāk izrok'', ''Lai iegūtu to ko vēlos kāpšu pāri līķiem'', ''Manas sajūtas stāv pāri citu cilvēku sajūtām'', ''Tādas lietas kā taisnība nepastāv''. u.tml vadmotīvi.
Es tiešām to nevaru paciest. Ko līdz redzu ka cilvēks sāk tuvoties šādiem principiem es neapzināti sāku palēnināt gaitu mūsu kopējā pastaigā un cenšos atpalikt, lai vērotu cik tālu šis cilvēks ir spējīgs aiziet.
Esmu pasaules lāpītāja. Dzīvoju citiem. Mana dzīve sastāv no citu dzīvēm. Nemāku pastāvēt par sevi, lai kā arī censtos.
Man būs grūti dzīvē. To ir daudzi teikuši.
Ja es cenšos būt cietāka un pamēģinu kādu no šiem augstākminētajiem principiem, man iestājas iekšējais emociju frīzs, nu tas par ko es iepriekš rakstīju. |
|
|