|
Sep. 19th, 2010|07:52 pm |
Man tiešām ir nežēlīgas saskarsmes problēmas ar ļauniem cilvēkiem. Ne tieši ar tur baigajiem ļaundariem, bet nu tādiem - pasaules cilvēkiem. Kurus vada - ''Pirmais nāk pirmais maļ'', ''Pasaule ir kartupeļu lauks, kurš lielāks cūka tas vairāk izrok'', ''Lai iegūtu to ko vēlos kāpšu pāri līķiem'', ''Manas sajūtas stāv pāri citu cilvēku sajūtām'', ''Tādas lietas kā taisnība nepastāv''. u.tml vadmotīvi.
Es tiešām to nevaru paciest. Ko līdz redzu ka cilvēks sāk tuvoties šādiem principiem es neapzināti sāku palēnināt gaitu mūsu kopējā pastaigā un cenšos atpalikt, lai vērotu cik tālu šis cilvēks ir spējīgs aiziet.
Esmu pasaules lāpītāja. Dzīvoju citiem. Mana dzīve sastāv no citu dzīvēm. Nemāku pastāvēt par sevi, lai kā arī censtos.
Man būs grūti dzīvē. To ir daudzi teikuši.
Ja es cenšos būt cietāka un pamēģinu kādu no šiem augstākminētajiem principiem, man iestājas iekšējais emociju frīzs, nu tas par ko es iepriekš rakstīju. |
|