| Nu ko gan pasākt |
Sep. 19th, 2010|01:54 am |
Šodien galīgi besīga diena sanāca.
Visu laiku nāk bimba. Sajūtas tik stulbas.
Sapņoju par kaut kādu Krēslas + Betmena cienīgu sižetu. Vāks, pilnīgākais.
Nevaru Viņu izmest no galvas. Tik fakin ļoti gribas piederēt. Atmiņas
Labi, zinu, nav labi gausties un žēloties. Bet vai tad tas ir tik slikti paskumt, un par to pastāstīt citiem, jo cik gan ilgi to visu zarazu var krāt sevī iekšā izliekoties ka man iet labi, un ka man nekas nesāp.
Ai. Ar cilvēkiem kā ar bitēm. Bites pat ir laimīgākas. Viņas vada viens instinkts visu mūžu.
Atgriežoties pie sevis žēlošanas - Čiepa pat gulēt uz manis negribēja. Man bija šoks. Jo parasti viņa ieritinās uz cilvēka un noņem sāpi, bet šoreiz? Velns viņu zin. Lai gan, varbūt viņa ar to savu aiztīšanos parādīja ka man nav par neko jāgruzās, ķipa - ka nav tā vērts. A ja nu es viņā negribu klausīties? Un nē - es viņu nežmurīju lai viņa paliktu.
Es gribēju lai vasara ātrāk beidzās jo tad varbūt visiem tā melnā svītra beigsies, bet kā izrādās - nē. Varbūt jābeidzas 2010. gadam? Dzīvosim, redzēsim. |
|